Eksperts: Ekonomika ir investīciju skrejceļa sākumā
Ienākošās ziņas par nozarēm un uzņēmumiem liecina, ka IKP pieaugums 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2.ceturksni, varētu būt mērenāks, visdrīzāk ap 2%. Ir pašsaprotami, ka daudz pieticīgāks būs pieaugums gada griezumā, jo ir krasi atšķirīgs bāzes efekts. Visu šī gada otro pusi varētu aptumšot vēl viens pandēmijas vilnis. Taču nemainīga paliek prognoze par lielisku izaugsmi nākamgad, bet skatījums uz tālāku nākotni kļūst drīzāk optimistiskāks, arvien precīzāk iezīmējoties sabiedriskā sektora investīciju plāniem.
Gada sākums kopumā bija labāks par gaidīto, turpretim gada otrajā pusē aktivitātes kāpums uz brīdi var piebremzēties.
29. jūlijā ir publiskoti jaunākie patērētāju un nozaru noskaņojuma indeksi, tajos ieskanas piesardzības notis. Dažādu nozaru uzņēmēju noskaņojuma indeksi ir skalas saulainajā pusē. Taču jūlijā ir krasi pasliktinājies patērētāju noskaņojums, tai skaitā ekonomiskās situācijas prognozes ir sliktākas nekā februārī. Ja ES kopumā optimisms jūlijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, tad Latvijā tas ir knapi virs vēsturiski vidējā, turklāt kopš jūnija ir ievērojami samazinājies.
Mājsaimniecību bažām var saskatīt divus izskaidrojumus. Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa Delta variants atstās ekonomiku neskartu.
Cits bažu iemesls - paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko ievērojamam samazinājumam pērn, mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata. Ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomus palielināt darbinieku skaitu, šķiet, ka viņi tomēr zina labāk, kas patiesībā notiks.
Svarīgs signāls par ekonomisko aktivitāti tuvākajā laikā ir sarūkošie nodomi veikt lielus pirkumus, tai skaitā auto. Tāpēc sagaidāms, ka patēriņa kāpums turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm. Cilvēku vēlme tērēt izveidotos papildu uzkrājumus acīmredzot nav liela, papildu rezerves galvenokārt ir cilvēkiem, kuru ienākumi ir labi un vajadzības ir visumā apmierinātas. Ekonomikas izaugsmē patēriņš un mājokļu tirgus vēl kādu laiku spēlēs mazāku lomu nekā kaimiņvalstīs.
Tas ietekmēs IKP datus, bet ne tas ir svarīgākais. Svarīgi ir neatpalikt eksporta pieaugumā un citos ilglaicīgu izaugsmi virzošajos faktoros. Piesardzība patēriņā drīzāk ir labvēlīga eksporta nozarēm, jo netiek tik ļoti karsēts darba tirgus. Tāpat patērētāju piesardzība var palīdzēt mazināt bažas, ka nelīdzsvarotu attīstību veicinās gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju vilnis, kas būs patiešām varens. ES naudas plūsmas augs no vidēji 700 miljoniem eiro iepriekšējos trīs gados, līdz apmēram pusotram miljardam 2024. gadā, turklāt šajā summā vēl nav ieskaitīta lielākā daļa Rail Baltica investīciju, kuras vēl nevar precīzi ieplānot. Turklāt nav šaubu, ka valsts ieguldījumi veicinās arī privāto aktivitāti. Uzlabojot infrastruktūru, tiks radīti priekšnosacījumi ieguldījumiem gan eksporta nozaru ražošanas jaudās, gan mājokļos.
Tā kā gan eksporta, gan investīciju kāpums notiks neatkarīgi no Latvijas iedzīvotāju nebeidzamajām bažām par nākotni, par izaugsmi turpmākajos gados varam būt optimistiski. Taču šobrīd ir jāpārdzīvo periods, kad mūsu IKP pieauguma skaitļi atpaliek no kaimiņvalstīm, vēl vairāk palielinot starpību starp IKP uz iedzīvotāju.