Banku analītiķi: Latvijā gada inflācija tuvākajos mēnešos varētu pārsniegt 3%

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar pakāpenisku atkopšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes Latvijā atkal ir sākušas augt patēriņa cenas, taču inflācija Latvijā pagaidām ir mērena. Taču tuvākajos mēnešos patēriņu cenas Latvijā, visticamāk, turpinās kāpt, jo pasaulē turpina augt pārtikas un daudzu citu dabas resursu cenas.

Pēc Āboliņa prognozētā, vasaras otrajā pusē Latvijā gada inflācija pārsniegs 3%.

"Maijā patēriņa cenu kāpums joprojām pamatā bija saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu pieaugumu pasaulē. Salīdzinājumā ar pērno gadu degvielas cenas Latvijā palielinājās par gandrīz 30%, un tas veidoja vairāk nekā pusi no maija patēriņu cenu inflācijas Latvijā. Vienlaikus iekšējo pakalpojumu nozare darbība joprojām ir būtiski ierobežota, tādēļ pakalpojumu cenas maijā bija tikai par 1,7% augstākas nekā pērn, lai arī pēdējos gados tās ir augušas par vidēji 3% gadā," atzīmēja Āboliņš.

Viņš arī norādīja, lai gan metālu un koka cenas pēdējās nedēļas ir stabilizējušās, to līmenis ir ļoti augsts, savukārt naftas un pārtikas cenas turpina augt. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas publicētās informācijas, šogad maijā neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē pieauga par 5%, un bija par gandrīz 40% augstākas nekā pirms gada. Tādēļ globālais inflācijas spiediens nav beidzies, un dabas resursu cenu straujais kāpums kopā ar ļoti stimulējošu fiskālo un monetāro politiku ir pamats uztraukties par inflācijas kāpumu.

"Manuprāt, šobrīd ir grūti pārliecinoši atbildēt uz jautājumu, vai šī ir pārejoša inflācija, vai pasaulē ir gaidāma noturīgākas inflācijas atgriešanās. Finanšu tirgos pašreizējais inflācijas pieaugums joprojām tiek vērtēts drīzāk kā pārejošs, lai arī spekulatīvas finanšu pozīcijas dabas resursu tirgos ir augušas, kas liecina par investoru vēlmi pasargāt sevi no iespējamiem cenu kāpumiem. Arī ražošanas un piegāžu ķēžu darbībai ar laiku vajadzētu normalizēties, un piedāvājumam noķert pieprasījumu. Savukārt bezdarbs joprojām ir augstāks nekā pirms Covid-19 krīzes. Tam vajadzētu bremzēt algu kāpumu, bet bez spēcīga algu kāpuma noturīga inflācija ir maz ticama," skaidroja Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka arī Latvijā, lai arī vidēja darba alga šā gada pirmajā ceturksnī ir augusi par 9,5%, algu fonds pieaugums bija tikai 1%. Martā un aprīlī ienākumus papildināja vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī pensionāriem, taču šādu atbalstu nav iespējams turpināt un jādomā par budžeta deficītu samazināšanu. Līdzīgā situācijā ir daudzas citas valstis, kurām parādu līmenis ir būtiski augstāks nekā Latvijai.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka inflācijas kāpums turpināsies, bet aktuālāks jautājums ir par uzņemtā tempa noturīgumu.

"Tuvāko mēnešu laikā piedzīvosim ierobežojumu atcelšanas vilni, kas atbrīvos ekonomiku. Tomēr atbrīvošanās būs ar nosacījumiem, kas nozīmē, ka vēl paies kāds laiks, līdz piedāvājums spēs pilnīgāk novērtēt pieprasījuma spēku. Tad arī varēsim skaidrāk novērtēt pandēmijas ietekmi uz cenām. Manā skatījumā, vēl sekos vismaz viens raunds ar krīzes piecenojumu, lai kompensētu jaunās realitātes izmaksas. Inflācija virsotni varētu sasniegt uz gada beigām, tuvākajos mēnešos pārsniedzot 3% atzīmi," sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka patēriņa cenu kāpumu sekmē enerģijas cenu pieaugums. Naftas cena šobrīd ir apmēram 71 ASV dolāra par barelu līmenī, ko veicina pieprasījums, jo tiek atviegloti ar pandēmiju saistītie ierobežojumi un atsākas ceļojumi. OPEC+ valdības turas pie plāniem pakāpeniski palielināt ražošanu, taču pieprasījuma pieaugums notiek straujāk un ASV jēlnaftas krājumi samazinās. Cenu pieaugumu veicina arī tas, ka ASV un Irāna Vīnē nepanāca vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Tas nozīmē, ka īstermiņā ir laba augsne tālākam naftas cenas kāpumam. Taču naftas cena līdz šim ir pieaugusi mazāk, nekā citu izejvielu cenas. Pat, ja cena šobrīd ir visaugstākā kopš pandēmijas sākuma, līmenis ir tikai nedaudz augstāks kā 2019.gadā.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka arī izteikta preču piegādes laika pasliktināšanās rada arvien lielāku spiedienu uz preču cenu inflāciju. Tikmēr pārtikas cenas pasaulē burtiski raujas uz augšu. ANO pasaules pārtikas cenu indekss maijā uzrādīja 40% pieaugumu. To veicina dažādi faktori, piemēram, sausums Brazīlijā, palielināts pieprasījums pēc labības un sojas Ķīnā un augošs pieprasījums pēc augu eļļām biodīzeļdegvielas ražošanai. Lielāko inflācijas spiedienu tas radīs jaunattīstības valstīs, kur patēriņā izejvielas izmanto vairāk, savukārt attīstītajās valstīs pārtikas izejvielas veido mazu daļu gala cenā. "Mūsu gadījumā pārtika patēriņa grozā ieņem pietiekami nozīmīgu daļu - 25,6%, kā dēļ šīs pārmaiņas lielai daļai sabiedrības būs jūtamas. Cenu pieaugums turpināsies arī pakalpojumos. To nenogurstoši turpina virzīt algu kāpums, kurš iespēju robežās tiks pārcelts uz gala patērētāju," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts arī piebilda, ka atrodamies interesantā situācijā, kad tiek pārbaudīta centrālo banku izpratne par to, kas ir pārejoša inflācija. "Mums ir neparasts sezonālo, fiskālās un monetārās politikas ietekmes, augošu enerģijas un pārtikas cenu kokteilis. Eirozonā inflācijas līmenis pieaugs no 1,9% maijā līdz nedaudz virs 3%. Eiropas Centrālā banka sagaida, ka inflācijas līmenis ātri samazināsies, bet jo augstāka tā būs, jo grūtāk to būs atkal samazināt. Šobrīd lielākā daļa centrālo banku vadītāju pasaulē ir pārliecināti, ka inflācija ir pārejoša," sacīja Gašpuitis.

Tāpat "Luminot" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka gada inflācija Latvijā turpinās pieaugt, kaut ar mazākiem soļiem, augstāko līmeni sasniedzot gadu mijā.

"Taču pagaidām par cenu kāpumu nav ļoti jāuztraucas, cenu pieaugums par 2,6% jāskata kopsakarībā ar cenu samazināšanos par 0,6% pērnā gada maijā. Tas nozīmē, ka cenas pāris gadus vidēji ir augušas vien par apmēram procentu gadā. Tātad pēdējie pāris gadi kopumā bijis cenu stabilitātes periods, kurā gaisu jaukuši pandēmijas efekti," sacīja Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne aģentūrai LETA minēja, ka maijā reģistrētā inflācija atspoguļoja iepriekš izskanējušās bažas par straujā cenu līmeņa kāpuma turpinājumu, taču straujais cenu līmeņa pieaugums ir loģiska daļa no ekonomikas atkal-atvēršanās.

"Ekonomiku atkal-atvēršanas rada inflācijas augšupeju visur pasaulē," piebilda Orleāne, atzīmējot, ka ekonomikas stimuli, ierobežojumu mīkstināšana un brīvībā palaistie iekrājumi veicina diskusijas par to, cik ilgi straujais kāpums turpināsies, taču, tāpat kā Latvijā, arī inflācija pasaulē ir daļa no pēc-pandēmijas atvēršanās - pieauguma tempi nostabilizēsies un tik strauja cenu kāpuma turpināšanās vidējā termiņā nav sagaidāma.

Viņa atzīmēja, ka rindas pie veikaliem sāk noplakt, taču cilvēki vēl joprojām gatavi iemainīt iekrājumus pret precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumu dēļ iegūt nevarēja. Līdz šim straujais inflācijas kāpums atspoguļoja pagājušā gadā novērotos cenu līmeņa kritumus, pasaules izejvielu cenu pieaugumu, piegādes ķēžu problēmas, kā arī mīkstinātos ierobežojumus. Aprīlī nozīmīga cenu līmeņa vilcējs bija apģērbi un apavi, bet maijā sarakstam pievienojās ēdināšanas un atpūtas pakalpojumi. Pakāpeniska ierobežojumu atlaišana un iedzīvotāju vēlme maksāt par pakalpojumiem un uzreiz taustāmām precēm radīs augšupvērstu spiedienu inflācijai arī tuvākajos mēnešos, tirgotājiem un pircējiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā iekavēto.

Pēc "Swedbank" prognozētā, 2021.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 1,8% apmērā, kamēr 2022.gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.