Iepirkšanās tiešsaistē tikai daļēji atbilst pircēju cerībām

Attālinātas attiecības, jauna sociālā un patēriņa realitāte - mūsu ikdiena ir ievērojami mainījusies visos iespējamos virzienos vai vismaz vairumā no tiem. Pētījums veikts 2020.gada aprīlī un 2021.gada martā, noskaidrojot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju paradumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pandēmijas sākumā ikdienas dzīvesveida maiņu izjuta 80% Baltijas valstu iedzīvotāju. 2021.gadā šādu iedzīvotāju daudzums bija samazinājies līdz 60%. Vērojams, ka nozīmīga daļa iedzīvotāju jauno situāciju jau ir pieņēmuši kā "jauno normālo" dzīvesveidu.

Katram trešajam ir grūtības atpūsties no tehnoloģijām, paņemt pauzi to lietošanā. Biežāk ar šo problemātiku visās trijās Baltijas valstīs saskaras jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un tie, kas jūtas vientuļi. Arī televīzijas skatīšanās ieradums ir audzis, salīdzinot ar 2020.gada pavasari. Vairāk kā 40% lēš, ka televīziju skatās biežāk kā iepriekš. Vēl apmēram 30-40% apgalvo, ka pēdējā gada laikā biežāk kā iepriekš straumējuši tiešsaistes saturu.

Pircēju pieredze, tirdzniecības ierobežojumu un epidemioloģisko drošības noteikumu ietekmē, ir mainījusi attieksmi pret produktu un pakalpojumu pieejamību tiešsaistē. Ja pandēmijas sākumā, 2020.gada aprīlī, 41% Latvijas, 54% Lietuvas un 58% Igaunijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju piekrita, ka tiešsaistē var iegādāties visus nepieciešamos produktus un pakalpojumus, tad 2021.gada martā šim apgalvojumam piekrita vairs tikai 32% Latvijas, 40% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju. Tas norāda uz nepieciešamību uzlabot produktu un pakalpojumu pieejamību tiešsaistē un pieaugošām grūtībām iegādāties nepieciešamo, kad tiešsaiste ir vienīgā alternatīva. Lielākā daļa tiešsaistes pircēju - 80%, ir iegādājušies preces vietējos interneta veikalos. AliExpress ir populārākais globālais iepirkšanās kanāls Baltijas iedzīvotājiem, ko izmantojusi vairāk kā trešdaļa pircēju.

2021.gadā salīdzinot ar 2020.gadu, pārtikas preču iegādes tiešsaistē izaugsmes tempi Latvijā bija palielinājušies, bet Igaunijā - samazinājušies. Mērenāks pieaugums Igaunijā ir saistīts ar klātienes tirdzniecības plašāku pieejamību un mazākiem ierobežojumiem nekā Latvijā un Lietuvā.

Gada laikā Latvijā un Lietuvā palielinājās to iedzīvotāju daudzums, kas nepārtikas preces (piemēram, apģērbu, mājokļa labiekārtošanas preces) tiešsaistē pirka biežāk kā pandēmijas sākumā, Igaunijā tas palika nemainīgs un zemākais starp Baltijas valstīm.

Lielākā daļa tiešsaistes pircēju pēdējā gada laikā vismaz reizi ir tikušies ar piegādes kurjeru. Lai arī dominē pozitīva pieredze ar kurjeru servisu, tomēr apmēram katra desmitā piegāde bija aizkavējusies vai pirkumi netika piegādāti vispār. Tiek sagaidīti arī tehnoloģiskie uzlabojumi, piemēram, sūtījuma izsekošanas iespējas, kas nav bijušas pieejamas 20-30% klientu.

2021.gadā 25% aptaujāto pauda, ka ir pasūtījuši ēdienu izmantojot piegādes pakalpojumus tieši no ēdinātājiem vai caur lietotni. Kopumā pēdējā gada laikā ēdienu piegādes sektors ir ieguvis vismaz 30% jaunu klientu. Ir redzams, ka pieprasījums ir radījis piegādātāju atsaucību arī ārpus galvaspilsētām un lielākām pilsētām.

Par spīti fizisko veikalu slēgšanai, prasībām tirdzniecības vietās ievērot virkni ierobežojumu, tradicionālās mazumtirdzniecības loma Latvijā un Lietuvā kopš 2018.gada ir pat palielinājusies, bet Igaunijā saglabājusies bez pārmaiņām. Absolūtais vairākums - 70-85%, nepiekrīt, ka tradicionālie mazumtirdzniecības veikali ir kļuvuši nesvarīgāki, nekā pāris gadus iepriekš.

Igaunijā 33% aptaujāto, kas ir visvairāk starp Baltijas valstīm, apgalvoja, ka vairs neatgriezīsies pie iepirkšanās klātienes veikalos tikpat bieži kā to darīja līdz Covid-19 pandēmijai, savukārt Latvijā tādu pircēju ir tikai 18% un Lietuvā - 15%.

"Zināma pircēju pārdale starp kanāliem jau ir notikusi un saglabāsies, tomēr ne visas interneta tirdzniecības iespējas ir tikušas pilnībā izmantotas. Turklāt ievērojama naudas plūsma ir nonākusi ārvalstu interneta tirdzniecības gigantu kontos," skaidro Māra Tauriņa, RAIT Group pārstāve.

Pētījums tika veikts 2021.gada martā un 2020.gada aprīlī interneta vidē.

2021.gada martā tika aptaujāti 400 Latvijas, 400 Lietuvas un 400 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

2020.gada aprīlī tika aptaujāti 450 Latvijas, 450 Lietuvas un 430 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.