Eksperts: Covid-19 draudi radījuši apjukumu Eiropas piena tirgū

Ar izaicinājumiem uzņēmējdarbībā saskaras arī Baltijas valstu piensaimnieki, atzīst Lietuvas Piensaimnieku asociācijas "Pieno centras" direktors Egidijus Simonis.

Tā kā vakcinācijas process ir lēnāks, nekā tika cerēts, un pēdējo dienu laikā ir ieviesti jauni ierobežojumi, ir mazinājusies uzticēšanās Eiropas piena tirgū - atsevišķu piena pamatproduktu cenas biržas tirdzniecībā ir samazinājušās.

Eiropas piena produktu biržās pēdējā tirdzniecības sesijā sviesta cena nokritās vairāk nekā par 7%. Līdz šim augušais sieru cenas indekss biržas tirdzniecībā apstājās, paliekot tajā pašā līmenī.

Kā atzīst Lietuvas piensaimnieku asociācijas "Pieno centras" vadītājs Egidijus Simonis, arī Lietuvas un Latvijas piensaimnieki eksporta tirgos situācijas neskaidrības dēļ saskaras ar izaicinājumiem - piedzīvo grūtības piena produktu eksporta tirgos, ir krities produktu patēriņš.

Pēc viņa teiktā, galveno eksportam paredzēto piena produktu - sieru un piena pulvera - pārdošanas apjomi ārvalstīs pērn ir samazinājušies. 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, lietuviešu sieru eksports ir samazinājies par desmito daļu - līdz 55 tūkstošiem tonnu. Vājpiena pulvera eksports pērn kritās par 46% - līdz 27 tūkstošiem tonnu. Latvijā saražoto sieru eksports samazinājās maznozīmīgi - par 0,6% - līdz 29 tūkstošiem tonnu. Latvijas sūkalu proteīna eksports samazinājās par 5% (līdz 41 tūkst. tonnu), bet vājpiena pulvera eksports kritās par 77% (līdz 1,6 tūkstošiem tonnu).

Kā atzīst E. Simonis, piena iepirkuma cenas Baltijas valstīs pērn saglabājās pietiekami augstas. "Neraugoties uz sarežģīto situāciju tirgū, svaigpiena pagājušā gada cenas atbilda pēdējo trīs gadu cenu vidējiem rādītājiem. Tāpēc tas ir labs rādītājs tik smagam gadam, kāds bija aizvadītais," saka E. Simonis.

Taču piensaimnieku optimismu aizēno par cerēto lēnāks vakcinācijas process un jaunie ierobežojumi Eiropā, kuri var negatīvi ietekmēt patērētāju noskaņojumu. "Rabobank" pēdējā atskaitē prognozē, ka uz pozitīvām pārmaiņām Eiropas piena tirgū var cerēt ne ātrāk kā gada vidū, kad būs pavirzījusies uz priekšu vispārējā vakcinācija pret koronavīrusu.

Gada otrajā pusē pārtikas produktu lietošanas ieradumi, kurus mainīja karantīnas ierobežojumi, pamazām sāks atjaunoties, taču process nebūs raits, apgalvo "Rabobank".

Eksperti ir novērojuši, ka pandēmija ir mainījusi eiropiešu patēriņa ieradumus. Piemēram, pērn Eiropā pieauga UHT, īpaši augstā temperatūrā apstrādāta piena patēriņš, kam ir ilgāks derīguma termiņš. Vairāk pārdots arī sieru un jogurtu, kurus patērētāji saista ar imūnsistēmas stiprināšanu koronavīrusa pandēmijas laikā.

Tajā pašā laikā sviesta patēriņa rādītāji Kopienā ir kritušies. Pēc analītiķu domām šo tendenci noteica kafejnīcu un restorānu slēgšana. Tiek rēķināts, ka katrs otrais kilograms sviesta tiek patērēts tieši restorānos.

Viesnīcas un restorāni ēdiena gatavošanai izlieto piekto daļu no patērētajiem piena produktiem, tāpēc to slēgšana karantīnas dēļ ietekmēja gan patēriņu, gan ražošanu. Piemēram, balstoties uz "Eurostat" datiem, Vācijā un Francijā, lielākajās piena rūpniecības valstīs ES, šā gada pirmajā mēnesī piena ražošana saimniecībās saruka attiecīgi par 2 un 3%.