Latvijas Banka būtiski paaugstinājusi budžeta deficīta prognozi 2021.gadam

Savukārt 2022.gadam budžeta deficīta prognoze samazināta no pērn decembrī lēstā deficīta 1,5% apmērā no IKP līdz 1,2% no IKP, bet 2023.gadam budžeta deficīta prognoze samazināta no 0,4% līdz 0,2% no IKP.

Rutkaste skaidroja, ka vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2022.gadam un 2023.gadam izstrādāta, pieņemot, ka valdības politika būs nemainīga, un iekļauj tikai pašlaik pieņemtos valdības lēmumus.

Šīs krīzes laikā Eiropas Savienībā (ES) tiek pieļauta fiskālo noteikumu elastība, kas saglabāsies arī 2022.gadā. Tādējādi valsts budžeta deficīta palielināšanās riski saistībā ar jaunām politikas iniciatīvām, īpaši īstenojot iepriekš dotos solījumus, ir augsti, norādīja Rutkaste.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka valdībai jābūt ļoti piesardzīgai attiecībā pret budžeta deficīta veidošanu, īpaši tuvojoties 2022.gada Saeimas vēlēšanām.

"Budžeta deficīts tuvu pie 8% ir ļoti, ļoti augsts. Jā, atbalsts un investīcijas ir nepieciešamas, bet tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tās varētu augt. Krīzes laikā fiskālais atbalsts ir nepieciešams, bet ekonomika jau aug, tāpēc, krīzei beidzoties, fiskālajam atbalstam ir jāsamazinās," sacīja Kazāks.

Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2020.gadā Latvijas budžetā bija deficīts 5,3% apmērā no IKP.

Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, valdības parāds pērn bija 44,7% no IKP. Latvijas Banka prognozē, ka valdības parāds 2021.gadā pieaugs līdz 48,6% no IKP, bet 2022.gadā tas samazināsies līdz 46,7% no IKP.

Kazāks skaidroja, ka, neskatoties uz parāda būtisko pieaugumu, tas nav bijis pārmērīgs un tā apjoms joprojām ir ilgtspējīgs un zem 50% no IKP. "Galvenais ir tas, kur šī nauda ekonomikā nonāk. Ja tā tiks ieguldīta saprātīgi, tad ekonomika augs un ilgtermiņā varēsim atgriezties pie parāda līmeņa 35-40% no IKP," sacīja Kazāks.