Tirgotāji: Cenas mainās un mainīsies
Inflācija pēdējā laikā bija izgaisusi kā jēdziens un bažas no mūsu un visu eiropiešu ikdienas. Tomēr līdz ar pavasari sagaidāma inflācijas atgriešanās divu faktoru ietekmē: viens ir naftas un citu izejvielu cenu kāpums, otrs - pakāpeniska patēriņa un ekonomiskās aktivitātes atgriešanās pēcpandēmijas apstākļos. Abi minētie faktori, protams, nevar neietekmēt arī pārtikas cenas ne vien pie mums Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Kopumā šā gada inflācija Latvijā tiek prognozēta 1,5%-2% apmērā, pēc Latvijas Tirdzniecības institūtu eksperta viedokļa - līdz 3%..
Ekonomisti norāda, ka gada laikā naftas cenas ir augušas par 25% līdz 70 ASV dolāriem un faktiski ir atgriezušās pirmspandēmijas līmenī. Šim cenu kāpumam loģiski seko degvielas cena. Arī Latvijā vēl atceramies E95 benzīna cenu zem 1 eiro, šodien stabili pārsniedz 1,20 par 1 litru. Pasaulē pēdējos mēnešos vērojams arī citu izejvielu cenu pieaugums, kas agri vai vēlu sasniegs Latviju un būs jūtams patērētājiem.
Otrs faktors - ir strauji pieaugušas gan pārtikas izejvielu cenas, gan transportēšanas izmaksas, kas, savukārt, spiež uzņēmumus paaugstināt cenas. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) datiem, pārtikas preču cenas pastāvīgi un vienmērīgi pakāpeniski paaugstinās, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014. gada vasaras. Mazumtirdzniecībā šo cenu kāpumu daļēji kompensē tirgotājs, piemēram, samazinot savus attīstības plānus vai samazinot sortimentu. Latvijā vairāki tirdzniecības tīkli, galvenokārt, Latvijas Tirgotāju asociācijas partneri - Aibe, Lats, Maxima, Mego, TOP, Vesko u.c., līdz šim absorbējuši cenu pieaugumu, konkurējot par pircēju un piedāvājot izdevīgas akcijas cenas cilvēkiem, kuru maciņu smagi skārusi krīze, taču tas nevar turpināties bezgalīgi.
Trešais faktors, kas ietekmē un turpinās ietekmēt cenas, ir iepirkšanās drošības stiprināšana. Pandēmija prasa veikt ievērojamus ieguldījumus dažādos epidemioloģiskās drošības pasākumos, kā arī preču piegādes un e-tirdzniecības platformu attīstībā. Šo investīciju mērķis - veikt visu nepieciešamo drošai un ērtai iepirkšanās gan klātienē, gan attālināti. Pašreizējās valdības noteiktās prasības mazina tirdzniecības efektivitāti, prasa papildus darbinieku algošanu pircēju kustība uzraudzībai, ventilācijas sistēmu pilnveidošanai un pircēju skaitīšanas iekārtu uzstādīšanai un virknei citu.
Ceturtkārt, ne mazāk būtisks faktors ir ekonomikas aktivizēšanās un tās stimulēšana, lai vieglāk pārvarētu pandēmijas izraisītās sekas. Jāpiekrīt Latvijas Bankas ekonomista Mārtiņa Bitāna teiktajam, ka "normalizējoties saslimstības rādītājiem, daļa no šobrīd "iesaldētās" ekonomiskās aktivitātes atgriezīsies, līdzi nesot arī cenu kāpumu." Turklāt, gan nacionālā līmenī piešķirtais atbalsts dažādām iedzīvotāju un uzņēmēju grupām, gan arī Eiropas Savienības līmenī - caur Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu - pieejamie līdzekļi, stimulēs ekonomikas aktivitāti un cels patēriņu. Tā piemēram, šonedēļ Latvijas valdība izmaksājusi bērnu vecākiem 182 miljonus eiro. Atbalsta mehānismi gan ir terminēti, to mērķis ir stiprināt ekonomikas asinsriti ierobežotas uzņēmējdarbības un patēriņa apstākļos. Vēlāk tautsaimniecībai būs jāatgriežas pie izaugsmes saviem spēkiem, pielāgojoties jaunajiem, pēcpandēmijas apstākļiem, darba tirgum un pieprasījumam.
Eirozonā cenu kāpumu lielā mērā noteica arī pagājušā gada krīzes dēļ samazinātās vadošās zonas ekonomikas - Vācijas un Francijas. Turklāt cenu līmeņa kāpumu parasti ietekmē arī "inflācijas gaidas" - cilvēki sagaida ekonomikas atkopšanos, kas rada papildus pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, un ceļ cenas. Arī šis faktors, kas vērojams daudzviet pasaulē, turpinās ietekmēt cenas Latvijā.
Šobrīd jaunākais cenu apskats, kuru LTA veido no 1996.gada, rāda, ka gada laikā ir stabilas cenas piena produktiem, augļiem un dārzeņiem, dzērieniem. Manāms cenu kāpums ir olām (+15%) un vistām (+30%), griķiem (+50%), zirņiem (+25%) un rīsiem (+40%). Vienīgais kritums ir cukuram (-15%). *
Pārtikas cenas tuvākā laikā ietekmēs labības cenu kāpums. Tā patēriņam paredzētiem kviešiem tās bija par aptuveni 25% augstākas nekā iepriekšējā gadā, barības kukurūzai par 30%. Tātad visticamāk pieaugs maizes un citu maizes izstrādājumu cenas. Var sadārdzināties arī citi labības produkti, piemēram, graudaugi, makaroni un brokastu pārslas. Normālos apstākļos gaļa būtu vēl viena preču grupa, kas pakļauta augošām cenām augstāku barības cenu dēļ. Tomēr, pateicoties gaļas nozares pārprodukcijai 2020. gadā, ko izraisīja ēdināšanas nozares bloķēšana, lauksaimniekiem ir mazas iespējas pārcelt pieaugošās barības izmaksas uz gaļas pārstrādātājiem un gala patērētājiem. Var arī sagaidīt, ka augstās labības cenas pārcelsies iesala ražošanas izmaksās, bet pēc tam - alus cenās.
Lielāks ir piena cenu pieauguma risks. Vidējās piena iepirkuma cenas 2021. gada pirmajos mēnešos bija par aptuveni 10% augstākas nekā pagājušajā gadā un kopš 2020. gada vasaras tās aug gandrīz nepārtraukti, kopumā par aptuveni 15% līdz 0,52 eiro/kg. Sviestam iepriekšējā gada cenu līmenis jau ir pārsniegts - vidēji 3,35eiro/kg. Čedaras siera cena ir ārkārtīgi stabila - 3,09 eiro/kg. To veicināja lielie siera krājumi ASV. Palielinoties pienā tauku un olbaltumvielu vērtībai, paaugstināsies citu piena produktu cenas.
* Vidējās cenas mazumtirdzniecībā aprēķina, ņemot vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādīto cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā cenu novērošanas laikā.