Cik daudz Latvijas iedzīvotāju krāj zeltlietas nebaltai dienai?

Kad iedzīvotājiem jautā, kāds, viņuprāt, ir labākais ieguldījumu veids, tad kā nākamais aiz nekustamā īpašuma tiek nosaukts zelts. Tomēr, kā liecina aptauja, ne vienmēr iedzīvotāji tiešām izvēlas šādus ieguldījumu risinājumus.
24.06.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©Pixabay

Kamēr palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata nekustamo īpašumu par labāko ieguldījumu, daudz kritiskāka kļuvusi Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ieguldījumiem zeltā, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā pētījuma dati. Ja 2018. gadā zeltu par labu ieguldījumu veidu uzskatīja 28%, šogad tāpat domā vairs tikai 18% aptaujāto. Tas gan netraucē zeltam saglabāt otro pozīciju labāko ieguldījumu risinājumu sarakstā. Pakāpeniski pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kuri par labu investīciju uzskata ieguldījumus pensiju 3. līmeņa plānos (18%, 4 procentpunktu pieaugums) un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (16%, 3 procentpunktu pieaugums).

Ja naudas noguldīšana bankas krājkontā, investīcijas akcijās vai ieguldījumu fondos trīs gadu laikā saglabājušas teju nemainīgu piekritēju loku, gandrīz divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri dod priekšroku ieguldījumiem kriptovalūtās. Pirms trim gadiem tām bija vien 5% piekritēju, bet šogad - jau 9% jeb teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs.

“Kā liecina aptaujas rezultāti, Latvijas iedzīvotāji turpina uzticēties šķietami stabilām vērtībām. Ja nekustamā īpašuma popularitāte ir saistīta ar tā klātesamību katra cilvēka dzīvē, kas rada drošības sajūtu, tad zelta popularitāte sakņojas paaudzēs un nu jau sāk zaudēt savas pozīcijas labāku ieguldījumu alternatīvu priekšā. Atzinīgi jāvērtē, ka nu jau tradicionālie uzkrājumu risinājumu, kā pensiju 3. līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kļūst vērtīgāki sabiedrības acīs, kas, visdrīzāk, skaidrojams ar to, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa šos risinājumus izmanto ikdienā uzkrājumu veidošanai,” skaidro Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Tomēr realitātē ieguldījumu veidošanas stratēģijas būtiski atšķiras no vēlamā scenārija. Vislielākā plaisa veidojas starp vēlmi un spēju ieguldīt nekustamajā īpašumā - lai arī 41% to uzskata par labāko ieguldījumu veidu, tikai 10% iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā tiešām ir veikuši šādu ieguldījumu. Arī vēlme ieguldīt zeltā stipri pārsniedz praktisko pieredzi: zeltā pēdējo trīs gadu laikā investējuši tikai 4% iedzīvotāju jeb apmēram piektā daļa šī ieguldījumu veida atbalstītāju.

Visbiežāk nauda tiek ieguldīta pensiju 3. līmenī - šo iespēju izvēlas 24% Latvijas iedzīvotāju, un tikpat bieži tā nogulst bankas krājkontā, kaut arī atbalsts šīm iespējām ir attiecīgi 18% un 11%.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists