Liela daļa iedzīvotāju dod priekšroku pārstrādājamam iepakojumam

Pērn “AJ Power Recycling” veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāji būtu gatavi pārmaiņām un ceturtdaļa (25%) respondentu atzīst, ka mainītu savus ikdienas iepirkšanās paradumus un labāk izvēlētos pārstrādājamu iepakojumu, ja būtu tāda iespēja.

Aizvadītā gada rudenī AS “AJ Power Recycling” kopā ar biedrību “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņas “Gudri pakot - gudri šķirot” ietvaros analizēja 112,5 kg atkritumu, kas nāca no vieglā iepakojuma konteineriem, taču tika atzīti par nepiemērotiem nodošanai tālākai pārstrādei.

Gandrīz 20% no analizētās frakcijas sastādīja nepārstrādājams iepakojums - 32% no tā bija dažādi krāsaini un caurspīdīgi cietās plastmasas iepakojumi, 18% sastādīja polimēru plēves un 17% bija necaurspīdīgi multislāņu iepakojumi. Tos nav iespējams nodot pārstrādei galvenokārt tāpēc, ka to pārstrāde nav ekonomiski pamatota: tehnoloģijas nav pietiekami attīstītas, pārstrādes rūpnīcas ir pārlieku tālu vai arī savāktā iepakojuma daudzums nav pietiekams.

Iedzīvotājiem vajadzētu pēc iespējas izvairīties no preču iegādes nepārstrādājamos iepakojumos, lai samazinātu atkritumu daudzumu un ietekmi uz vidi. Iespēju robežās vēlams iegādāties preces bez iepakojuma, lietot savu - atkārtoti lietojamo iepakojumu, vai izvēlēties produktus viegli šķirojamos iepakojumos - metāla bundžās, kartona kārbas, stikla pudelēs un burkās, kā arī PET dzērienu pudelēs un polipropilēna iepakojumos.

Svarīgi atcerēties, ka marķējums uz iepakojuma ne vienmēr nozīmē, ka tas ir pārstrādājams, tāpēc, lai noskaidrotu, kā pareizi rīkoties, ieteicams meklēt informāciju uz konteinera vai sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju.

Ir saprotams, ka cilvēki neorientējas iepakojuma materiālos un pārstrādes detaļās. Daudzi no nepārstrādājamajiem iepakojumiem vizuāli izskatās ļoti līdzīgi pārstrādājamajiem iepakojumiem un iedzīvotāji viegli var sajaukt. Piemēram, maizes iepakojumi, var tikt izgatavoti no diviem materiāliem - 5 (PP), kas netiek pieņemts pārstrādei, un 4 (LDPE), kas var tikt pārstrādāts. Līdzīgu piemēru ir daudz, tāpēc nevar iedzīvotājiem lūgt pētīt iepakojumus, kas izskatās identiski, lai noteiktu, vai tie ir pārstrādājami.

Ja iedzīvotāji būtu labāk informēti par katra konkrētā iepakojuma īpašībām, liela daļa būtu gatavi mainīt savus paradumus, lai kļūtu dabai draudzīgāki. Piemēram, 35% aptaujāto atzīst, ka mainītu piena kartona pakas uz stikla vai plastmasas iepakojumu, uzzinot, ka dzērienu kartona paku pārstrāde ir ierobežota.

Nepārstrādājama iepakojuma izskaušanai būtu jāsākas jau veikalu plauktos, taču tajā pašā laikā, tas ir viens no lielākajiem ražotāju izaicinājumiem. Bieži vien nepārstrādājamie iepakojumi tiek lietoti, lai saglabātu konkrētu produktu specifiskās īpašības - kraukšķīgumu, smaržu.

Ražotājiem būtu jāmeklē iespējas piedāvāt produkciju bez iepakojuma, atkārtoti izmantojamā iepakojumā vai pārstrādājamā iepakojumā un pirms jauna iepakojuma materiāla vai formas izvēles vajadzētu konsultēties ar speciālistiem par tā pārstrādes iespējām. Nepārstrādājamo iepakojumu aizstāšana ar pārstrādājamiem materiāliem atvieglotu iedzīvotājiem domāto komunikāciju par vieglā iepakojuma dalītu vākšanu.

Ir vairāk veidi, kā iedzīvotāji ar savu izvēli var veicināt nepārstrādājamā iepakojuma alternatīvu meklēšanu ražotāju un iepakotāju vidū. Pirmkārt, svarīgi ir censties atpazīt biežāk sastopamos un vieglāk atšķiramos nepārstrādājamā iepakojuma tipus un no tiem izvairīties. Otrkārt, meklēt vairāk informācijas par iepakojuma samazināšanas iespējām, pēc iespējas izvēloties beziepakojuma preces un izmantojot savu vairākas reizes lietojamo iepakojumu. Treškārt ir vērts pārskatīt savus iepirkšanās paradumus, neiegādājoties preces nelietderīgi un nesamērīgi iepakotas.

“Zero Waste Latvija pārstāve” Mairita Lūse: "Lai panāktu, ka viss iepakojums būtu tiešām pārstrādājams, vēl ir daudz jādara. Iedzīvotājiem ir jāšķiro atkritumi atbilstoši sava apsaimniekotāja prasībām, bet arī jāsaprot, kuri iepakojuma tipi tiešām var tikt nodoti pārstrādei. Redzu, ka cilvēku interese par šo jautājumu kļūst aizvien lielāka. Cilvēki uzdod aizvien vairāk jautājumu par to, kur nonāk konteinerā iemestā plastmasa, un grib rīkoties videi draudzīgi."

“Aprites ekonomika ir viens no priekšnosacījumiem, lai mazinātu vides piesārņojumu. Lai to iedzīvinātu, ir jāveic būtiskas izmaiņas mūsu domāšanā un ikdienas paradumos - ir nepieciešams izdarīt gudrākas iepakojuma izvēles, gan no pircēju, gan uzņēmumu puses,” apgalvo AS “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle.

Pētījuma ietvaros veiktā aptauja īstenota sadarbībā ar mediju aģentūru Mindshare 2020. gada novembrī. Aptaujā piedalījās 515 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ikdienā daļēji vai pilnībā šķiro atkritumus.