Pērn vienas stundas darbaspēka izmaksas augušas par 6,8%

2020.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 4. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 6,8% jeb 67 centiem, sasniedzot 10,43 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati. Kalendāri koriģēta rādītāja pārmaiņas bija 7,1%.
17.03.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©imago images/Sven Simon/Scanpix

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, lielākais pieaugums - citu pakalpojumu nozarē

Pēc kalendāri nekoriģētiem datiem, 2020.gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019.gada 4. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, kur gada laikā tās saruka par 3,3%.

Visstraujākais pieaugums bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē - par 18,1% un veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,2%.

Darbaspēka stundas izmaksas ietekmēja ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu līmeņa un struktūras izmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas ietekmē darbaspēka stundas izmaksas 4. ceturksnī visvairāk ietekmēja nostrādāto stundu samazinājums dīkstāvju, atlaisto darbinieku un darba slodžu izmaiņu dēļ. Nostrādāto stundu samazinājums novērojams visās nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, informācijas un komunikācijas pakalpojumus, valsts pārvaldi, izglītību un veselību un sociālo aprūpi.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē tēriņi darbaspēkam samazinājās straujāk nekā nostrādātās stundas, savukārt, veselības nozarē bija vērojams straujš atalgojuma kāpums. Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija valsts pārvaldē (0,7%), finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē (2,3%) un nekustamo īpašumu nozarē (4,0%).

Vairākus gadus pēc kārtas vislielākās darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē, vismazākās - izmitināšanas un ēdināšanas nozarē

2020.gada 4. ceturksnī vislielākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (18,35 eiro) un informācijas un komunikācijas pakalpojumos (16,87 eiro)..

Savukārt viszemākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (7,30 eiro), izglītībā (8,38 eiro) un nekustamo īpašumu nozarē (8,41 eiro)..

Plašāka informācija par darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļā "Darbaspēka izmaksas".

Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu.

Darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa - pamatalga (mēneša, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par nenostrādātām dienām (atvaļinājumu un citām dienām, kurās nestrādā), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.).

Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists