Inflācija eirozonā: kas kļuvis dārgāks, bet kas lētāks?

Gada inflācija eirozonā jūnijā sarukusi līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,6% maijā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
02.07.2024. Ziņu aģentūra LETA
 
©unsplash.com

Pēc šiem datiem, vislielākais kāpums salīdzinājumā ar 2023.gada sesto mēnesi bijis pakalpojumu cenām, kas palielinājušās par 4,1%, un tas ir identisks kāpums kā maijā.

Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas jūnijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieaugušas par 2,5%, kas seko 2,6% kāpumam iepriekšējā mēnesī.

Enerģijas cenas eirozonā šajā periodā palielinājušās par 0,2% pēc maijā fiksētā 0,3% kāpuma.

Ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas jūnijā 20 valstu veidotajā eirozonā bijušas par 0,7% lielākas nekā pirms gada. Šāds kāpums ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenām reģistrēts arī maijā.

 
 
 
Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe