Premjers skeptisks par iespēju šajos apstākļos samazināt PVN noteiktām precēm

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.
06.05.2022. Ziņu aģentūra LETA
 
©pexels.com

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Kariņš arī intervijā komentēja iespēju ieviest cenu kontroles šajos apstākļos, norādot, ka vēsturē šāds instruments nav bijis efektīvs, par piemēru minot ASV centienus kontrolēt degvielas tirgu 20.gadsimta 70.gados, kas tolaik noveda valsti pie ekonomiskas stagnācijas un preču cenu pieauguma.

"Mums ir jāskatās, kā ar veselo saprātu palīdzēt tiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama. Tā ir tā pareizā atbilde," teica Kariņš.

Kā ziņots, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka jautājums par PVN samazināšanu pārtikai tuvākajā laikā būs valdības koalīcijas darba kārtībā.

Vienlaikus finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par PVN samazināšanas iespēju bija skeptisks. Viņš norādīja, ka atbalsta sniegšana noteiktām sabiedrības grupām, kas jau ilgāku laiku bijis koalīcijā apspriests jautājums, nebūs iespējama, ja tiks samazināti budžeta ieņēmumi.

 
 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists