Štokenbergs: Jārēķinās, ka mums nebūs gāzes no jūlija līdz oktobrim, novembrim

Kopš aprīļa sākuma uz Baltijas valstīm vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) investīciju projektu vadītājs Aigars Štokenbergs TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” norāda, ka visai drīz Latvijā vairākus mēnešus var nebūt gāzes.
08.04.2022. Portāls nra.lv
 
©Lauris Aizpurietis / F64

Štokenbergs norāda, ka nepieciešams skaidrs plāns, iespējams, ko Latvijas valdība plāno darīt, ja valsts paliek bez gāzes rezervēm līdz jaunu avotu atrašanai - ko iesāks katra mājsaimniecība un uzņēmums. Bijušais ministrs atbalsta vēlmi atteikties no Krievijas dabasgāzes vien tādēļ, ka Krievija pati var nolemt pēkšņi gāzes padevi slēgt. Vācija plāno divu gadu laikā pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes, Latvijā ir politiska apņemšanās to izdarīt līdz jaunajai apkures sezonai, taču, kā norāda A. Štokenbergs - nepieciešams konkrēts rīcības plāns.

“Mums jārēķinās, ka mums nebūs gāzes periodā no jūlija līdz oktobrim, novembrim, jo šobrīd pilnībā ir aizņemtas visas Klaipēdas jaudas pirmajiem trim ceturkšņiem. Ja es būtu lietuvietis, es aizņemtu sev arī ceturto ceturksni, tāpēc vien, lai gāze lietuviešiem būtu un viņi varētu darīt, kas viņiem ienāk prātā - proti, meklēt, kam pārdot dārgāk. Tāda ir tā ciniskā realitāte,” pauž A. Štokenbergs.

“Es stipri ceru, ka mums pietiek ar elektrības starpsavienojumiem, līdz ar to es aicinātu katru mājsaimniecību dabūt elektrisko tējkannu, lai vismaz vārītu ūdeni tajā periodā, kad gāzes vienkārši nebūs. Tad mums parādās cerība novembrī, ka Paldiskos būs terminālis. [...] Bet atcerēsimies, ka tā viņu gāze vajadzīga arī Somijai, kurai arī nav savas krātuves un ir nesalīdzināmi lielāks patēriņš nekā Latvijā. Līdz ar to es sliecos domāt par to, ka mums tās gāzes nebūs kādu brīdi,” skarbas prognozes izsaka LIAA investīciju projektu vadītājs.

Savukārt uzņēmējiem jārēķinās ar to, ka viņus vienkārši atslēgs: “1. oktobrī ir vēlēšanas un gāze būs vairāk vajadzīga mājsaimniecībām - pie urnām ies tās mājsaimniecības. Lielos patērētājus, es prognozēju, ka vienkārši atslēgs, kad, piemēram, mūsu HES vasarā nebūs pietiekami daudz ūdens un nebūs no kā elektrību ražot. [...] Ir jābūt plānam, ko jūs darīsiet.”

 
 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists