Uzzini, kā par gāzi tomēr maksāt mazāk

Kā tautas gudrība vēsta, tad ratus taisa ziemā, bet ragavas – vasarā. Tāpēc pašlaik, pirms apkures sezonas sākuma, ir īstais brīdis, kad apkopt apkures katlu un sistēmu, ūdens sildītāju un izvērtēt citus energoresursu tēriņu ieradumus, kā arī veikt pārdomātus darbus izdevumu samazināšanai un mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai. "Latvijas Gāze" sagatavojusi ieteikumus, kā gudri izmantot dabasgāzi.
28.06.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©Mercury Press & Media Ltd./Scanpix

Pārskatiet dažādu ierīču lietošanas paradumus - detaļām ir nozīme

Ja mīlat darboties virtuvē, tad arī gatavojot var ietaupīt nedaudz dabasgāzes. Gatavojot maltīti cepeškrāsnī, atcerieties - ne vienā vien receptē, kurā tiek prasīta iepriekšēja krāsns uzsildīšana, ir domāta elektriskā cepeškrāsns, jo tā silst ilgāk. Gāzes cepeškrāsns sasilst ātrāk - parasti aptuveni 10 līdz 15 minūtēs, tādēļ šo laiku var saīsināt un ietaupīt gāzi. Tāpat uguni uz plīts var izslēgt kādu mirkli pirms ēdiens ir gatavs, jo katlā ar cieši pieguļošu vāku siltums būs pietiekams.

Interesants fakts: pārāk bieža cepeškrāsns virināšana nav visai energoresursiem draudzīga. Katru reizi, kad atveram to, krāsns temperatūra var pazemināties par aptuveni 3oC. Protams, jo ilgāk turam to atvērtu, jo vairāk karstums samazināsies. Tajā brīdī ierīce patērēs vairāk energoresursu, lai atkal sasniegtu noteikto karstumu.

Trauku mazgājamā mašīna taupīs gan ūdeni, gan gāzi, gan laiku

Ūdens uzsildīšana var patērēt 14%-25% no kopējās enerģijas mājsaimniecībā. Tikmēr trauku mazgājamā mašīnai ir nepieciešams mazāk karstā ūdens nekā tad, ja mazgāsiet traukus rokām. Līdz ar to samazinās gāzes patēriņš, kas nepieciešams ūdens uzsildīšanai. Tiesa, svarīgi, lai trauku mazgājamās mašīnas modelis būtu energoefektīvs!

Vismaz reizi gadā veiciet apkures katlu, ūdenssildītāju un visas sistēmas apkopi

Līdzīgi kā autobraucēji vismaz reizi sezonā veic sava spēkrata apkopi, tas pats arī attiecas uz apkures sistēmu. Tās iekārtas jāapkopj vismaz reizi gadā, jo pat daži milimetri sodrēju un slikti ieregulēts deglis patērē par pieciem līdz desmit procentiem vairāk enerģijas. Tieši tāpat gāzes patēriņš palielināsies, ja kāda no apkures sistēmas komponentēm, piemēram, sūkņi, filtri, vārsti, nestrādās atbilstoši.

Vasara, kad apkure praktiski nav vajadzīga, ir vislabākais brīdis lielajai tīrīšanai, vienlaikus arī meistari gan laika, gan cenas ziņā būs pieejamāki nekā apkures sezonas sākumā. Vienlaikus var arī pārliecināties par to, cik labā kārtībā ir ventilācijas atveres vai visa ventilācijas sistēma, ja mājoklī tāda ir ierīkota. Lai māja būtu patiešām energoefektīva, vienlīdz svarīgas ir gan siltinātas konstrukcijas, gan laba ventilācija.

Samaziniet mitrumu mājās

Kaut arī tagad šķiet, ka apkures sezona aiz kalniem, tomēr tautas gudrība liecina, ka ragavas jātaisa vasarā. Tāpēc arī apkures sezonai var gatavoties pakāpeniski. Izrādās, ja telpās ir pārāk liels mitrums, tad mums var šķist, ka mums salst vairāk un tāpēc tā vien gribas, kā pagriezt termostatu uz augstākiem grādiem. Tādēļ ir vērts mājoklī uzturēt mitrumu 40-50% līmenī, lai mazāk resursu būtu jātērē apkurei.

Temperatūras regulēšanai izmantojiet automātisku vai programmējamu termostatu

Komfortabla temperatūra telpā ir no svara. Tomēr jāatceras, ka samazinot apkurināmās telpas temperatūru par vienu grādu var ietaupīt līdz pat pieciem procentiem no enerģijas patēriņa.

Temperatūras regulēšanai katrā atsevišķā telpā var izmantot radiatoru termostatiskos vārstus. Taču arī dabasgāzes apkures katlu būtu vērts aprīkot ar automātisku vai programmējamu termostatu, ja tāda vēl nav. Tas ļauj mazliet - par diviem trijiem grādiem - samazināt temperatūru, piemēram, uz to laika brīdi, kad visi iemītnieki ir darbā vai skolā un mājās ir tikai kaķis vai suns. Speciālistu aplēses liecina, ka gadījumos, ja apkure lielāko dienas daļu darbosies ar mazliet pazeminātu temperatūru, dabasgāzes patēriņu iespējams mazināt par 7-10%.

Kā redzams, šie it kā nelielie soļi apkures sezonā var palīdzēt būtiski samazināt tēriņus par enerģiju. Tagad, vasarā, ir vērts pārliecināties par to, vai termostatu var iestatīt tā, kā būs vēlams rudenī un ziemā. Iespējams, tas ir jāsaremontē vai pat jānomaina.

# Samaziniet gaisa noplūdi, siltiniet mājas konstrukcijas

Logi, durvis, bēniņi, pagrabs - šīs ir vietas, kur parasti mēdz veidoties vislielākie siltuma zudumi. Caur logiem var izplūst pat ceturtā daļa siltuma. Tādēļ katru vasaru būtu vērts apskatīt visu, lai pārbaudītu, vai nav veicami kādi siltināšanas darbi. Iespējams, no jauna jānoblīvē durvis un logi. Varbūt ir laiks mainīt logus vai sakārtot bēniņus. Pareizi siltinātas telpas ļauj ietaupīt līdz pat 20% no apkures rēķina. Speciālisti atgādina, ka, siltinot sienas, nebūtu ieteicams aizmūrēt ventilācijas atveres.

Runājot par mikroklimatu telpās, jāatceras, ka vasarā ieteicams turēt aizvērtus aizkarus, neļaujot siltajiem saules stariem tās piekarsēt. Savukārt ziemā saulīte palīdzēs dabiski sildīt telpas.

Nomainiet apkures iekārtas pret energoefektīvākām

Visas ierīces reiz noveco - ar gāzes apkures katli. Ja gāzes apkures katla vai boilera vecums pārsniedz 15 gadi un ja tas nav ļoti rūpīgi kopts, visticamāk, iekārta vairs nedarbojas efektīvi un tās ekspluatācijas laiks tuvojas beigām. Modernās dabasgāzes apkures ierīces, nenoliedzami, ir videi draudzīgākas un energoefektīvākas.

Pērkot jaunu katlu, maksimālo jaudu nosaka pēc nepieciešamā siltuma daudzuma gada aukstākajās dienās. Labi siltinātai mājai būtu nepieciešams katls ar maksimālo jaudu vismaz 15-20 kW. Tāpat jāpievērš uzmanība degļa jaudas modulācijas pakāpei. Jo tā ir lielāka, jo efektīvāk tiek patērēts kurināmais. Savukārt, ja plānojiet mainīt ūdens sildītāju, būtu jāizvērtē savas ģimenes vajadzības, lai nenopirktu lielāku boileri, nekā tas reāli ir nepieciešams.

Regulāri ziņojiet aktuālos skaitītāju rādījumus

Vēl viens veids, ka tērēt prātīgāk, ir mājsaimniecībām ziņot aktuālos dabasgāzes rādījumus, jo tikai tā var uzskaitīt faktisko dabasgāzes patēriņu.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists