Ekspertu prognozes: kas gaidāms nākamajā apkures sezonā

Pēdējā rekordilgā apkures sezona bija lētākā Lietuvā un dārgākā Igaunijā. Pārdotās enerģijas apgrozījums šajā sezonā bija 4 miljoni MWh, salīdzinot ar 3 miljoniem MWh pagājušajā sezonā. Eksperti saka, ka nākamās apkures sezonas cenas būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju - vienu no lielākajiem eksportētājiem, kas piegādā biomasu Baltijas valstīm
07.06.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©Kaspars Krafts/F64

Pēc "Baltpool" apkopotajiem datiem pagājušajā apkures sezonā vidējā biomasas piegādes cena Lietuvā bija 10,89 EUR/MWh, Latvijā - 12,15 EUR/MWh, bet Igaunijā - 12,90 EUR/MWh.

"Aplūkojot sezonas vidējās cenas Baltijas reģionā, redzam, ka zemākās biomasas cenas bija Lietuvā, savukārt augstākās - Igaunijā. Pēc jaunākajiem datiem biomasas cenas Latvijā šobrīd ir zemākas, tāpēc šķiet, ka nākamā apkures sezona Lietuvā var būt dārgāka, un biomasas pārdevēji no Latvijas var būt ieinteresēti pārdot vairāk biomasas Lietuvas tirgum," stāsta A.Smaliukas, Starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" izpilddirektors.

Nākamo sezonu ietekmēs biomasas imports no Baltkrievijas

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā sastādīja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma. "Mēs esam pamanījuši, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu. Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzsver "Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs V. Jonutis.

"Tā kā Lietuva lielu daļu šķeldas importē no Baltkrievijas un šī gada otrajā pusē šī produkta piegādes ķēde var mainīties, tās cena tirgū var uzlēkt," par iespējamām šķeldas cenu izmaiņām brīdina arī Meža nozares informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Pēc "Baltpool" datiem biomasas importa apjomi vēl nav samazinājušies, 2021.gada pirmajā ceturksnī pārsniedzot 250 tūkstošus tonnu, tomēr tas drīz var mainīties, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā.

Cik maksās nākamā apkures sezona?

"Šobrīd būtu grūti izdarīt precīzus aprēķinus. Tikai 8% no ilgtermiņa biomasas līgumiem ir noslēgti uz nākamo sezonu. Tas ir ļoti mazs skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ir acīmredzams, ka tirgus joprojām vēro un gaida - biržas dalībnieki analizē pagājušā gada vasaras un ziemas sezonu cenas. Saskaņā ar pašreizējiem ilgtermiņa un īstermiņa līgumiem vidējā biomasas cena ir 13,13 eiro par KWh, taču ir iespējams, ka vidējā cena nākamajā apkures sezonā pieaugs līdz 15-16 eiro par KWh," skaidro V.Jonutis.

Pēc V.Jonuša teiktā, šķeldas cenu nosaka divi galvenie faktori: laika apstākļi un uzglabāšanas apjomi. "Lietainā laikā biomasas noliktavām vajadzētu būt piepildītām, ja vēlamies sagaidīt labas cenas. Ja piegādātājiem ir mazas noliktavas un laika apstākļi ir slikti, cenas ir augstas," papildina V.Jonutis.

Biomasas pieprasījums Baltijas valstīs pieaug

Apskatot Baltijas valstu biomasas tirgu, Igors Krasavcevs atzīmē arī faktu, ka pieprasījums pēc biomasas reģionā ar katru gadu pieaug, un tiek lēsts, ka nākamajos gados tas turpinās pieaugt vēl vairāk. "To ietekmēs jaunu koģenerācijas elektrostaciju attīstība Lietuvā un Latvijā un mainīgā situācija Igaunijā, kas nākamajos 2-3 gados plāno pāriet no slānekļa gāzes uz ilgtspējīgākiem biomasas veidiem - šķeldu un biomasu, kas izgatavota no pārstrādātas koksnes, lai izpildītu iniciatīvas "Eiropas zaļais kurss" (The European Green Deal) prasības. Pēdējos gados slānekļa gāzes patēriņš Igaunijā ir bijis aptuveni 12 miljoni tonnu," stāsta I. Krasavcevs.

Pēc eksperta domām situācija ir atšķirīga Latvijā, kur rūpniecības nozarē tiek izmantoti apmēram 2 miljoni kubikmetru biomasas, bet aptuveni 3 miljoni kubikmetru tiek izmantoti centrālās apkures vajadzībām. Tuvāko gadu laikā, uzbūvējot un palaižot jaunu 48 MW centrālo siltumelektrostaciju Rīgā, situācija Latvijā vēl vairāk mainīsies, un pieprasījums pēc biomasas palielināsies.

Savukārt Lietuvā pieprasījums pēc biomasas palielināsies 2022.-2023.gadā, kad Viļņā tiks uzbūvēta jauna koģenerācijas elektrostacija, kuras jauda sasniegs 200 MW.

Starptautiskās biržas dalībnieku skaits ir trīskāršojies

Pagājušajā sezonā ārvalstu dalībnieku noslēgto līgumu skaits starptautiskajā biomasas biržā ir trīskāršojies, īpaši attiecībā uz Latviju un Igauniju. Pašlaik biržā "Baltpool" ir reģistrēti 453 dalībnieki, no kuriem 117 ir no ārvalstīm. Daži no lielākajiem biomasas pircējiem ir reģionā pazīstami enerģētikas uzņēmumi, piemēram, Ignitis, Stockholm Exergi, Enea, Enefit, Viļņas kombinētā siltuma un elektrostacija, Liepājas enerģija, Rīgas Bioenerģija u.c.

"Dalībnieki no Latvijas un Igaunijas biržā tirgojas kopš 2018.gada, savukārt pagājušajā gadā platformai pievienojās arī dalībnieki no Dānijas un Zviedrijas. Zviedrijā mums ir arī savs partneris - Svebio. Darbu sākusi arī Somijas birža Finbex, kurā, pateicoties mūsu somu partnerim, tagad darbojamies arī mēs. Pieaugošais biržas dalībnieku skaits ļauj mums nodrošināt stabilākas un labvēlīgākas biomasas cenas," atzīmē A.Smaliukas.

Koncentrēšanās uz ilgtspējīgas biomasas tirdzniecību

Pēc "Baltpool" izpilddirektora teiktā, pieprasījums pēc ilgtspējīgas biomasas Eiropā nepārtraukti pieaug, tāpēc pēdējā laikā tiek pielikts daudz pūļu, lai vienkāršotu tirdzniecības procesus un radītu vēl labākus apstākļus tirgus dalībniekiem ilgtspējīgas biomasas tirdzniecībai.

Tuvākajā nākotnē biomasas tirdzniecības platformā tiks ieviesti divi jauni rīki: viens no tiek atvieglos piegādātājiem tādu datu sniegšanu, kas pārbauda atbilstību RED II ilgtspējības prasībām, un neilgi pēc tam tiks ieviests arī CO2 pēdas nospieduma aprēķināšanas rīks, kas sniegs reāllaika datus par biomasas ražošanas un piegādes radītajām CO2 emisijām.

 
 
Galvenie faktori mājokļa izvēlē Baltijas ģimeņu vidū ir līdzīgi, tomēr ir arī atšķirības. Piemēram, Latvijas ģimenes vairāk nekā kaimiņus uztrauc mājas tehniskais stāvoklis un iespēja to apdzīvot uzreiz pēc ievākšanās, bet Lietuvā un Igaunijā vairāk pievērš uzmanību potenciālajiem kaimiņiem Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts