Ekonomists: Baltija no Covid-19 izraisītās krīzes iziet salīdzinoši spēcīgā pozīcijā

"Ja mēs lūkojamies tikai uz ekonomiku, tad sekas Baltijas valstīs ir mazākas nekā daudzās citās valstīs Eiropā. Latvijas ekonomika pērn saruka par 3,6%, kamēr eirozonā kopumā tā saruka par 6,6%. Gan Baltijā kopumā, gan Latvijā salīdzinoši spēcīga ir arī fiskālā situācija, kas ļauj arī drošāk raudzīties nākotnē. Tāpat ir daudz iespēju nodrošināt kopējo ienākumu pieaugumu. Tādēļ, pēc manām domām, Baltijas valstis no šīs krīzes izkļūst salīdzinoši spēcīgā pozīcijā," sacīja Štrauhs.

Viņš uzsvēra, ka, sekmīgi turpinoties vakcinācijas kampaņai, pandēmija tuvojas beigām un daudzu valstu ekonomikas arvien vairāk atkal atvērsies, bet veselības drošības pasākumi tiks samazināti.

"Daudzi ekonomisti domā, ka ekonomika atgūsies gada otrajā pusē un šo efektu visspilgtāk izjutīs tajās valstīs, kur arī ierobežojumi bija striktākie. Galvenais izaicinājums un uzdevums savukārt būs panākt, lai šī atgūšanās nav tikai atvēršanās efekts, bet ilgst arī pēc tās un ļauj mums pārvarēt krīzes radītās sekas," pauda Štrauhs, atgādinot, ka šogad eirozonas ekonomikai tiek prognozēts pieaugums par 4,3%.

"Ir paredzams, ka 2022.gada laikā Eiropas ekonomikas atgriezīsies tajā līmenī, kāds bija 2019.gadā pirms pandēmijas. Pareizi rīkojoties, mēs varam sasniegt ne tikai 2019.gada līmeni, bet arī atgriezties pie iepriekšējām izaugsmes tendencēm. Ir iespējams ne tikai pārvarēt krīzes sekas, bet arī pārsniegt iepriekšējās tendences," sacīja ESM ekonomists.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē atjaunot veco ekonomiku, jo līdz ar pandēmiju daži ekonomikas elementi ir mainījušies. Piemēram, daudz cilvēku strādā no mājām un vēlēsies to turpināt. Mazumtirdzniecība ir pievērsusies e-komercijai, un tas ir radījis produktivitātes pieaugumu, un tas būtu jāsaglabā.

"Tādēļ mums ir jāpielāgo ekonomika pēcpandēmijas vajadzībām un iespējām. Galvenie izaicinājumi noteikti ir digitalizācija, kā arī mūsu ekonomiku padarīšana par daudz zaļākām," atzina Štrauhs.

Viņš norādīja, ka šīs krīzes laikā ir iegūts no tiem pasākumiem, kas tika veikti iepriekšējās finanšu krīzes laikā un pēc tās. Banku sistēma bija daudz stiprāka un tas ļāva bankām atbalstīt ekonomiku un izsniegt kredītus, tādējādi mazinot krīzes ietekmi. Taču tagad būtu jāturpina virzība uz Eiropas banku savienības un vienotā kapitāla tirgus izveidi.

Eiropas stabilitātes mehānisms ir starptautiska finanšu institūcija, kuras uzdevums ir sniegt palīdzību eirozonas valstīm, kurām ir radušās vai var rasties nopietnas finansiālās problēmas.