Pētījums: kas visbūtiskāk ietekmē darbaspēka samaksu būvniecības nozarē Latvijā?
Pētījuma rezultātus EM pārstāvji otrdien prezentēja Ministru kabinetā, valdībai zināšanai pieņemot informatīvo ziņojumu "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025".
Tāpat pētījumā secināts, ka visbūtiskāk būvmateriālu izmaksas ietekmē metāla un kokmateriālu cenas, kā arī kopējais būvniecības apjoms, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības apakšnozarē ir mazākā ietekme no kokmateriālu cenām, bet augsta ietekme ir ES ekonomikas kopējiem izaugsmes tempiem.
Vienlaikus par transporta objektu būvniecības apakšnozari secināts, ka tajā darbaspēka izmaksas visbūtiskāk ietekmē izglītojamo skaits Latvijā. Savukārt būvniecības procesu digitalizācija visbūtiskāk ietekmē tieši arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumus, tehniskās pārbaudes un analīzes jomas.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka konkrētajā pētījumā secināts arī tas, ka būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu. Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu.
Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.
Pēc EM pētījumā apkopotās informācijas un dinamikas novērtējumiem no 2020.gada līdz 2021.gadam, pieaug būvniecības nozares pārkaršanas riski, tomēr šie riski ir būtiski mazāki nekā 2006.-2008.gadā. Ja 2021.gada beigās samazināsies būtiskie īslaicīgie kokmateriālu un metālizstrādājumu izmaksu lēcieni, tad dinamikā līdz 2022.gadam tiek prognozēts būvniecības pārkaršanas riska samazinājums, un līdzīga tendence turpināsies līdz 2025.gadam.
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā 2021.gadā jārēķinās ar būtiskāko būvmateriālu izmaksu pieaugumu 14,7-14,8% apmērā, savukārt darba samaksas pieaugums EM pētījumā novērtēts kā 6,9-7%.
Transporta objektu būvniecībā būtisks izmaksu pieaugums 2021.gadā prognozēts gan būvmateriāliem (10%), gan mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai (10%), savukārt darba samaksas pieaugums pētījumā novērtēts 8% apjomā, kam tuvu seko arhitektūras un citi pakalpojumi ar 7,8% pieaugumu.
Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā lielākais pieaugums prognozēts arī būvmateriāliem ar 15,3% pieaugumu 2021.gadā, pārējiem resursu veidiem pieaugot relatīvi mazāk - strādnieku darba samaksai par 7,6%, mašīnu un mehānismu izdevumiem par 6,6% un pakalpojumu izdevumiem par 7,7%.
Specializēto būvdarbu apakšnozarē būvmateriālu izmaksu pieaugums 2021.gadā prognozēts 15,8% apmērā, kamēr darba samaksas izmaksu pieaugums novērtēts kā mazākais no resursu veidiem - 5,1%, tomēr joprojām vērtējams augstu.
Būvizstrādājumos būtiskākais izmaksu pieaugums 2021.gadā tiek prognozēts kokmateriāliem 30% apmērā, kas laika periodā no 2022. līdz 2025.gadam varētu sasniegt vidēji 5,3% pieaugumu gadā. Otrs būtiskākais izmaksu pieaugums 2021.gadā prognozēts metālizstrādājumiem 24,3% apmērā, kas turpmākos četrus gadus vidēji novērtēts kā 6,7% ikgadējs pieaugums.
EM pētījumā iekļautajos priekšlikumos ieteikts, būvizstrādājumu cenām nekrītoties vai turpinot pieaugt strādnieku samaksai, operatīvi reaģēt, īslaicīgi un kontrolēti mazinot publisko pasūtījumu vai ES fondu atbalsta apjomu.
Tāpat pētījuma priekšlikumi rosina konkurences uzraudzības institūcijām uzraudzīt būvmateriālu cenu dinamikas atbilstību pasaules cenu dinamikai un izmeklēt gadījumus, kad pasaules cenu kritumam neseko cenu kritums Latvijas tirgū. Tāpat EM pētījumā ieteikts pastiprināti kontrolēt būvmateriālu kategorijas, kuru ražošanā ir iesaistīts zems skaits ražotņu Latvijā, Baltijas reģionā un kaimiņu valstīs.