Ministrs brīdina par elektrības cenu kāpumu pēc sinhronizācijas ar Rietumeiropas tīkliem

Nākamā gada februārī plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Rietumeiropas tīkliem nedaudz sadārdzinās elektrību patērētājiem, tomēr elektrības ražošanas pieaugums palīdzēs kontrolēt cenas, otrdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
03.07.2024. Ziņu aģentūra LETA
 
©Pixabay.com

Lietuvas valsts pārvades sistēmas operators "Litgrid" "ir veicis aprēķinus. Sinhronizācijas ietekme uz cenām ir minimāla - daži procenti", žurnālistiem Alītā, Lietuvas dienvidos, teica Kreivis, atkārtoti norādot, ka cenu pamatā nosaka infrastruktūras pieejamība un sezonalitāte.

Viņš sacīja, ka elektrības cena var pieaugt, jo būs jābalansē jaudas. "Lietuvai balansēšanas jaudas būs mazāk nepieciešamas, jo mums tās ir iekšienē, bet Latvijai un Lietuvai tas būs dārgāk".

Pērn "Litgrid" aprēķināja, ka sinhronizācija ar Rietumeiropas tīkliem Lietuvas patērētājiem vidēji izmaksās 50 centus mēnesī, ja vidējais patēriņš ir 140 kilovatstundas mēnesī. Igaunijai cenas pieaugums varētu būt 60 centu un Latvijas patērētājiem tas būtu ap vienu eiro.

"Litgrid" vadītājs Roks Masjulis izvairīgi komentēja sinhronizācijas ietekmi uz elektrības cenām un uzsvēra, ka tas būs atkarīgs no atjaunīgās enerģijas projektu attīstības.

Kreivis norādīja, ka elektrības cenas var kontrolēt ar iespējamu ražošanas palielinājumu.

"Piemēram, šodien viens no [elektrības starpsavienojuma starp Igauniju un Somiju] "Estlink" kabeļiem, lielākais, ir bojāts un atrodas un tiek remontēts, un automātiski elektrība no Skandināvijas, konkrēti Somijas, nevar sasniegt Baltijas valstis, kas noved pie augstākas cenas. Ietekme ir arī tam, ka nedarbojas kabelis "NordBalt"" starp Lietuvu un Zviedriju, uzskaitīja Kreivis, piebilstot, ka Baltijas valstīs, un jo īpaši Lietuvā, labākais līdzeklis pret augstām cenām ir pēc iespējas lielākas elektrības ražošanas jaudas.

Baltijas valstīm līdz 7.augustam ir jāinformē Krievija un Baltkrievija par izstāšanos no Krievijas kontrolētā BRELL loka, tādēļ 10.jūlijā Rīgā plāno tikties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētikas ministri.

Trīs Baltijas valstis 2018.gadā parakstīja vienošanos 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Lietuva iepriekš virzīja ideju, ka desinhronizācija būtu jāveic jau 2024.gadā, savukārt abas pārējās Baltijas valstis vairāk atbalstīja ieceri desinhronizāciju veikt 2025.gada sākumā, par ko arī pērn augusta sākumā tika panākta vienošanās. Apņemšanās tika nostiprināta deklarācijā, ko decembrī parakstīja Eiropas Komisija un Baltijas valstu un Polijas ministri, kas atbildīgi par enerģētikas jomu.

Patlaban Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģētikas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

 
 
 
Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe