Depozītu sistēmā taru mainīs pret kuponiem; daži veikali sola arī skaidru naudu

Jau pēc dažām nedēļām Latvijā sāks darboties depozītu sistēma, kas ļaus nodot izlietoto iepakojumu, pretī saņemot kuponu, ko varēs izmantot konkrētajā tirdzniecības vietā, apmaksājot pirkumu.
18.01.2022. Portāls nra.lv
 
©Publicitātes foto

Lai gan lielveikaliem depozīta sistēmas ietvaros nebūs pienākuma naudu par tukšo taru atdot skaidrā veidā, atsevišķi mazumtirgotājo tomēr solījuši ar laiku atļaut kuponu samainīt pret skaidru naudu, vēsta lsm.lv.

Kā skaidroja SIA “Maxima Latvija” darbības atbilstības direktore Elīna Stībele, sākotnēji tie būs tikai kuponi, bet ar laiku depozīta naudu varēs ieskaitīt arī “Maxima” lojalitātes kartē.

Arī veikalu tīkls “Rimi” skaidroja, ka kuponu izmantot varēs visā veikala ķēdē un strādā pie tā, lai saņemto depozīta naudu varētu ieskaitīt lojalitātes kartē.

Svarīgi ir zināt, ka veikaliem nav pienākuma kuponu samainīt pret skaidru naudu, taču gan “Rimi”, gan “Maxima”, gan “Lidl” ir pateikuši, ka šos kuponus mainīs arī pret skaidru naudu.

Mazākos veikalos, kur būs manuālā taras pieņemšana, depozīta iepakojumu nododot pārdevējam, tiks atdota skaidra nauda vai arī noformēta atlaide pirkumam veikalā.

Vietās, kur ir uzstādīti depozīta automāti, saņemt skaidru naudu vai arī naudu uz bankas kartes nevarēs.

Depozīta maksa turpmāk būs par šādiem iepakojumiem - visiem bezalkoholiskiem dzērieniem, alum, viegliem kokteiļiem un sidram līdz 6% alkohola saturam. Sulām tetrapakas iepakojumā depozīta maksa netiks piemērota, tāpat tas neattieksies uz piena iepakojumu un stipro alkoholu.

Pirms depozīta sistēmas ieviešanas ne PET, ne stikla pudeles krāt nav jēgas, jo iepakojums, ko varēs nodot apmaiņā pret 10 centiem, veikalu plauktos parādīsies tikai pēc 1. februāra, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Kopumā tukšās taras nodošanai būs ap 170 lielizmēra kiosku, kas atradīsies gan blakus veikaliem, gan arī veikalu telpās. Vēl būs vidēja un maza izmēra taromāti, kuru izmērs ir atkarīgs no tā, cik daudz depozīta sistēmā ietilpstošos produktus veikalā pārdod. Tāpat būs arī manuālie pieņemšanas punkti, kur pārdevējs pieņems depozīta iepakojumu.

1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma, proti, par vairākiem iepakojumiem mēs samaksāsim naudu un, šo iepakojumu nododot, naudu saņemsim atpakaļ. Iepakojuma apjoms, ko mēneša laikā Latvijā radām, ir ievērojams - nopirktie dzērieni aizpilda 27 miljonus stikla un plastmasas pudeļu, kā arī 10 miljonus skārdeņu. Lai veicinātu šo iepakojumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, ir ieviesta depozīta sistēma, pērkot stikla, plastmasas un metāla dzērienu iepakojumus. Tas nozīmēs, ka jau 1. februārī, ienākot veikalā atsevišķiem dzērieniem, būs cenu zīmes, kur līdzās parastajai preces cenai ir norādīta papildu depozīta maksa 10 centi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidroja, ka pircējiem būs jāpievērš uzmanība tam, vai uz iepakojuma ir atbilstošas depozīta zīmes: “Tādas mums ir divas - viena ir vienreiz lietojamam iepakojumam, kas jau tālāk dodas uz pārstrādi pēc savākšanas, savukārt otra ir atkārtoti lietojamam iepakojumam, kas atgriezīsies pie ražotājiem, lai to uzpildītu atkārtoti.”

“Mēs plānojam 1. februāri sākt strādāt ar vairāk nekā 1400 depozīta punktiem, no kuriem puse būs ar taromātiem un puse būs manuālie pieņemšanas punkti.

Vēlākajos mēnešos taromātu skaits sasniegs apmēram 1000 un manuālo punktu skaits būs 400-500,” norāda SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Valsts nozīmes pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī - veikalos, kuru platība pārsniedz 300 m2, ir jābūt depozīta punktam, bet citur depozīta iepakojuma pieņemšana ir jānodrošina veikalos, kuru platība pārsniedz 60m2. Taču, ja veikals vēlas, tas var pieņemt iepakojumu arī brīvprātīgi.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists