Priekuļos novāc pirmo pasaulē dārgākās garšvielas - safrāna - ražu; tā kilograma cena var sasniegt 10 000 eiro

Latvijas Radio korespondente Vidzemē Gunta Matisone devās skatīt dobi, kurā aug safrāna krokusi, kopā ar Vides risinājumu institūta izpilddirektori Inesi Suiju-Markovu un arī idejas iniciatori, institūta pētnieci, itālieti Džesiku Žirardi. Viņa pastāstīja, ka safrāns ir ļoti īpašs augs, to sauc par sarkano zeltu, un tā ir dārgākā garšviela pasaulē.

Par sarkano zeltu jeb dārgāko garšvielu safrānu veido tas, ka drīksnu novākšana ir roku darbs un no viena zieda var iegūt tikai trīs drīksnas. Tādējādi, ja vēlas iegūt vienu gramu safrāna, tad ir vajadzīgi 150 ziedi. Viena kilograma cena varot sasniegt pat 10 tūkstošus eiro, vēsta lsm.lv

Dobe, kurā aug no Itālijas un Nīderlandes Džesikas Žirardi vestie safrāna krokusi, nav liela, jo šobrīd tas ir tikai eksperiments. Taču pētniece vērtē, ka Latvijā audzēts safrāns nav nekas neiespējams.

Runājot par izvēli Latvijā eksperimentēt ar safrāna krokusu audzēšanu, pētniece kā vienu galvenajiem mudinājumiem min klimata pārmaiņas.

Tās notiek, un mums tām ir jāgatavojas, jāpielāgo augi. Ja šis eksperiments izdosies, tad tas var būt vērtīgs ieguvums.

Par to, kas ir galvenie izaicinājumi safrāna audzēšanā, pastāstīja Suija-Markova: "Tas, kas safrānam ir kritiski svarīgi, tā ir labi drenēta augsne. Tāpēc tā dobe ir izveidota savādāka, nekā jūs redzat pārējās dobes. Un otrs izaicinājums, protams, ir pārziemošana. Tā ir arī viena no eksperimenta būtībām."

Vēl viens aspekts, kas liek cerēt, ka rezultāts var būt pozitīvs, ir tas, ka, atdalot no mātes auga jaunos sīpolus, ar katru gadu tie arvien vairāk pielāgojas apstākļiem, kuros tie aug.

"Tā nav neiespējamā misija, mums patīk izaicinājumi," uzsvēra Žirardi.

Bet Priekuļos, Vides risinājumu institūta izmēģinājuma laukos, kā pastāstīja institūta izpilddirektore Suija-Markova, jau ir arī vēl daudz citu interesantu eksperimentu.

"Vides risinājumu institūtā viens no pētniecības virzieniem ir ārstniecības un aromātisko augu audzēšana. Mūsu zinātniskā grupa pēta gan savvaļā ievāktus augus no mūsu dabiskajām pļavām, no meža ekosistēmām, gan arī iepirktus augus. Un tad mēs pārnesam uz saviem eksperimentālajiem laukiem un mācāmies šos augus izaudzēt. Arī pētām šo augu ķīmisko sastāvu. Protams, sadarbībā ar industriju attīstām jaunus produktus. Interesanti ir tādi augi, kas priekš Latvijas šķiet eksotiskāki, piemēram, žeņšeņs. Lauki ir ne tikai šeit, bet arī mežā.

Skatāmies, vai mūsu apstākļos varam izaudzēt arī šādus eksotiskākus augus. Bet jebkurš no augiem, kas tiek izvēlēts, tam apakšā ir rūpīga analīze, kāpēc tas augs varētu būt vērtīgs," stāstīja izpilddirektore.

Šogad sākts īstenot arī, kā institūtā dēvē, sirdsprojektus, proti, dodot iespēju pētniekiem veikt pētījumus pašu izraudzītā un izlolotā jomā.