"Latvenergo" atsevišķus klientus lūdz būt saprotošiem un maksāt vairāk nekā paredz līgums

Elektroenerģijas rekordlielā sadārdzināšanās biržas “Nordpool” Latvijas segmentā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā (un pieaugums turpinās) - skārusi ne tikai gala lietotājus. Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums “Senergo”, kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro.

Pagājušajā piektdienā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem (to ir mazāk nekā tūkstotis, tostarp vairāki simti mājsaimniecību) jāizvēlas citi piegādātāji. “Senergo” akcionāri - eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi - jau sākuši likvidācijas procesu.

Tā ir tikai pirmā bezdelīga, un drīzumā būs bankrotu vilnis. Tā uzskata Latvijas lielākajā enerģētikas uzņēmumā “Latvenergo” (citstarp tas ar zīmolu “Elektrum” pārdod elektrību mazumtirgū). Daudzi tirgus spēlētāji apsolījuši saviem klientiem noteiktu cenu līmeni, taču tagad nevar to nodrošināt, jo elektroenerģija tiem jāiepērk vairumtirgū par augstāku cenu, vēsta lsm.lv

“Tā var dzīvot mēnesi, varbūt pusgadu. Bet ja gadu? Tad daudziem elektroenerģijas tirgotājiem draud bankrots, absolūti reāli. Tas būs kā likts!

Jau tuvākajos mēnešos mēs redzēsim elektroenerģijas tirgotāju bankrotus. Cilvēkiem šķiet - ja jau ir augstas elektroenerģijas cenas, tātad uzņēmums ar to pelna. Nē, tā tas nav,”

Rus.lsm.lv sacīja “Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis.

Tie patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju pēc tarifiem, kas piesaistīti biržas cenai, maksā atbilstoši esošajām cenām biržā un šonrīd tas ir daudz dārgak nekā pērn. Tomēr tādu klientu “Latvenergo” nav vairāk par 20%, teica Siksnis. Taču vairākumam noslēgti ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu, un ar dažiem no šiem klientiem uzņēmums ved sarunas, lūdzot izprast situāciju.

“Ir gadījumi, kad mēs klientam sakām, ka mums šīs līgums ar vecajiem nosacījumiem kļuvis neiespējams un ka šī cena jāmaina. Cenšamies dialoga ceļā šo cenu kaut kā paaugstināt, paturot prātā, ka tad, kad tirgū būs kritums, mēs atgriezīsimies pie iepriekšējās cenas. Tādi gadījumi mums ir, esam spiesti tā darīt,” teica Siksnis.

“Latvenergo” komunikācijas direktors atzina, ka mainīt līgumu vienpusējā kārtā uzņēmums nevar: “Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka pretēji līgumam cena tagad būs cita. Un līgumus vienpusējā kārtā mēs, protams, nelaužam. Neatsakāmies ne no viena klienta. Kad varēsim, vienosimies, kad nespēsim, viss paliks, kā bijis.”

Cits “Latvenergo” rīcības variants - ja līguma tekstā tomēr bijis norādīts, cik reižu gadā tirgotājs drīkst mainīt cenu, ja tam ir objektīvs iemesls, tad izmantot šo punktu: “Vairumcena tirgū ir objektīvs iemesls. Par megavatstundu tagad jāmaksā vairāk nekā 100 eiro, bet agrāk bija jāmaksā, teiksim, 20. Tie ir nepārvarami apstākļi tādā ziņā, ka mēs nevaram šo cenu ietekmēt. Bet cenas mainīšana esošajā līgumā pagaidām nav vispārēja prakse. Un mēs tā nedarām masveidīgi.”

“Es to negribētu saukt par nepārvaramiem apstākļiem,” komentēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs. Viņš iesaka ielūkoties konkrētajā līgumā ar piegādātāju.

“Lielākoties nepārvarami apstākļi ir nevis cenu svārstības biržā, bet ļoti netipiski apstākļi - karš vai stihiskas nelaimes. Ja klients saņēmis tādu piedāvājumu - mainīt cenu aktuālajā līgumā -, uzmanīgi jāpaskatās, kādi nosacījumi tajā paredzēti.

Fiksētās cenas jēga ir tieši tās prognozējamība uz konkrēto termiņu, un klientam ir tiesības saglabāt šo cenu, ja vien tekstā nav paredzēta iespēja to pārskatīt ar zināmu periodiskumu. Tādi līgumi - ar cenas pārskatīšanu reizi vai divas gadā - praksē ir, un tādā gadījumā tirgotājam ir visas juridiskās iespējas to izdarīt. Bet piegādātājam par to jābrīdina laikus, vismaz mēnesi iepriekš. Un, ja klientu jaunā cena neapmierina, viņš taču var visu šo mēnesi meklēt jaunus variantus,” sacīja Jānis Negribs.

“Elektroenerģijas tirgus ir atvērts jau piecus gadus, un klienti slēguši līgumus uz dažādiem termiņiem - cits uz gadu, cits uz diviem. Augustā daudzas privātpersonas, vairāk nekā 200 tūkstoši, pārslēdza līgumus par jaunām cenām. Lielākā daļa palika ar mums. Ja desmitiem tūkstošiem klientu līguma termiņš beidzas septembrī, arī viņi saņēma jaunus cenu piedāvājumus,” sacīja Siksnis.

Uzņēmuma pamattaktika ir nogaidīt. Tas ir, gaidīt līguma beigu termiņu un jaunajā līgumā piedāvāt citu cenu.

Tirgus situācijas dēļ “Latvenergo” bizness “mīnusos” neaizies, uzskata Siksnis.

“Ietekme uz peļņu neapšaubāmi būs, bet mums tā nav katastrofa, viss nav tik kritiski. Drošības rezerve vienmēr būs uzņēmumiem, kuri paši ražo [elektroenerģiju]. Mums ir HES un TEC. Ja būtu liels ūdens pieplūdums, mēs sāktu pelnīt. Problēma ir tāda, ka Daugavā tagad nav liela ūdens pieplūduma. Tomēr daudzi šajā biznesā strādā tikai kā tirgotāji, bez savas elektroenerģijas ražošanas. Tāpēc viņiem atliek tikai paļauties uz vairumtirgu. Bet cenas tajā cēlušās vairākkārt un ne tikai Latvijā, - visur.”