Cenu kāpumu nākotnē paredz arī Finanšu ministrija

Turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē svārstīsies 3,7% - 4% robežās, prognozē Finanšu ministrija (FM), pieļaujot, ka septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu.
08.09.2021. Portāls nra.lv
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

FM secina, ka cenu pieaugums paātrinās un inflācijas spiediens kļūst arvien pamanāmāks ikdienas tēriņos. Iepriekšējos mēnešos gada inflācija bija zem 3% robežas, piemēram, šā gada jūlijā inflācija bija 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, patēriņa cenu paātrinājumu augustā noteica straujāks pārtikas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, kā arī apģērbu un apavu cenu pieaugums.

Patēriņa cenu izmaiņas Latvijā seko tendencēm eirozonā, uzsvēra FM. Balstoties uz ātro novērtējumu, saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šā gada augustā ir palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kas tāpat kā Latvijā ir straujākais cenu pieaugums kopš 2012.gada. Eirozonas valstīs būtisku devumu inflācijā nodrošināja energoresursu cenu pieaugums (degviela, gāze, siltumenerģija, elektroenerģija), jo, izslēdzot tās, vidējais cenu līmenis būtu palielinājies gandrīz divas reizes mazāk un būtu 1,7% gada izteiksmē.

Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, augustā lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica degvielas cenu kāpums par 19,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 1,1 procentpunktus no kopējās inflācijas, liecinot par būtisku ietekmi uz patēriņa cenu izmaiņām. No vienas puses, šādu pieaugumu varētu uzskatīt par ļoti strauju, tomēr dīzeļdegvielas vidējā cena Latvijā šā gada augustā bija 1,25 eiro par litru, kas atbilst 2020.gada janvāra līmenim jeb pirmspandēmijas līmenim, kad naftas cena pasaules biržās sāka strauji samazināties, uzsvēra FM pārstāvji.

Savukārt, pērnā gada augustā litrs dīzeļdegvielas maksāja 1,05 eiro. Tādējādi, strauju degvielas cenu pieaugumu ietekmē zemā bāze. Pašreiz "Brent" markas jēlnaftas cena svārstās pie 70 ASV dolāriem par barelu. Turpmākās naftas cenu svārstības noteiks pieprasījuma apjoms atkarībā no pasaules ekonomikas attīstības tempiem. Sagaidāms, ka degvielas cenu pieaugums arī turpmākajos mēnešos gada izteiksmē būs augsts un saglabāsies kā galvenais inflāciju ietekmējošais faktors, tomēr pieauguma temps pakāpeniski mazināsies, prognozē FM.

Naftas un gāzes cenu pieaugums pasaulē ietekmē ne tikai degvielas cenas, bet arī ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas. Mājokļu izdevumi šā gada augustā pieauga par 6,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. To pamatā ietekmēja cenu pieaugums tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā gāze (par 36,4%) un elektrība (par 7,8%). Kā bija gaidāms, šā gada augustā bija pacelts siltumenerģijas tarifs Rīgā, kā rezultātā palielinājās arī vidējā siltumenerģijas cena Latvijā par 6,1% gada griezumā. Jāņem vērā, šā gada 1.septembrī Rīgā vēlreiz palielinājās siltumenerģijas tarifi, tādējādi sagaidāms, ka arī septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu..

Pārtikas cenas pieauga par 2,2% salīdzinājumā ar 2020.gada augustu, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā šā gada jūlijā, bet kopumā atbilst sezonālām svārstībām. FM skaidroja, ka pārtikas cenu pieaugumu ietekmē gan sezonālās svārstības, kad tirgū paradās šīs sezonas ražas dārzeņi un augļi, kā arī dārgākas izejvielas, it īpaši graudaugi, cukurs, eļļas, kas ietekmē šo preču cenu pieaugumu pasaulē kopumā.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists