Aptauja: pandēmijas pieredze liek iegādāties pārdomātākus un “zaļākus” mājokļus

Gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju apsver iegādāties savu mājokli vai jau ir tā iegādes procesā. Daļu uz šādu lēmumu pamudinājusi tieši pandēmijas laikā gūtā pieredze paplašināt dzīvojamo telpu vai rast risinājumus ar dažādu zonu izveidošanu, savukārt jau uzsāktu mājokļa darījumu krīze nav atcēlusi, noskaidrots nekustamo īpašumu attīstītāja SIA “YIT LATVIJA” veiktajā aptaujā. Tikmēr 55% gadījumu respondenti atzīst, ka pandēmijā piedzīvotais zaļās zonas tuvumu liek izvirzīt kā galveno kritēriju jauna nekustamā īpašuma iegādes laikā.
03.08.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©Vladislavs Proškins/F64
“YIT LATVIJA” eksperti norāda, ka arī tirgus analīze iezīmē līdzīgu tendenci - lai arī aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies, gada otrajā pusē un šobrīd tā ir nemainīgi augsta, šobrīd pat pārsniedzot 2019. gada rezultātus.

Pandēmijas sākums neapšaubāmi vienlīdzīgi ietekmēja visu Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgu. Neskaidrie apstākļi atsaucās gan uz klientu lēmumiem, gan uz finanšu iespējām. Tomēr jau 2020. gada vidus liecināja, ka nozare ir sekmīgi tikusi galā ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un, lai gan tika prognozēts cenu kritums, cenas daudzviet sāka pieaugt. Lai gan daudzi šaubās vai šis ir labākais laiks mājokļa iegādei, esam novērojuši, ka vairākumam tieši neskaidrā situācija un cenu pieaugums licis nekavēties un izlemt par labu nekustamā īpašuma iegādei,” informē YIT LATVIJA” valdes loceklis A. Božē.

Veiktās aptaujas dati rāda, ka vislielākā interese mājokļa iegādei ir iedzīvotājiem no Rīgas (33%), Pierīgas (28%), un Vidzemes (32%). Visvairāk par mājokļa iegādi domā iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (44%) un no 30 līdz 39 gadiem (39%). Vismazākā interese par jauna mājokļa iegādi ir gados vecākajiem iedzīvotājiem.

Vairāk nekā puse respondentu (55%) norādījuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo dzīvesvietas situāciju un neplāno to mainīt, iegādājoties savu nekustamo īpašumu - likumsakarīgi, ka lielākā daļa no tiem ir tieši gados vecākie Latvijas iedzīvotāji. Vēl 12% iedzīvotāju uzskata, ka šis nav piemērotākais laiks mājokļa iegādei pandēmijas radītās neskaidrās nākotnes dēļ un 5% atzīst, ka tieši pandēmijas ietekmes radīto seku dēļ ir mainījusies finansiālā situācija, lai domātu par mājokļa iegādi.

Svarīga zaļā zona un izdevīga infrastruktūra

55% gadījumu aptaujātie norāda, ka tagad, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi, mājokļa iegādes procesā vislielākā uzmanība tiek pievērsta apkārtējai videi un zaļajai zonai. Kā otrs biežāk minētais faktors ir izdevīga apkārtējā infrastruktūra - tirdzniecības veikali, sabiedriskā transporta tīkls, mācību iestādes u.c., savukārt pēc tam vienlīdz svarīgi ir tādi kritēriji kā mājokļa plānojums un zonējums, kā arī mājokļa drošība - norobežota teritorija, drošības kameras, ārdurvju kodi u.c.

Attiecībā uz mājokļa plānojumu un zonējumu, respondentiem ir svarīgi, lai to būtu iespējams pielāgot dažādām vajadzībām kā, piemēram, darbam un mācībām no mājām.

Aptaujas dati parāda, ka lielākoties galvenie kritēriji mājokļa iegādei ir palikuši nemainīgi arī pēc pandēmijas. Joprojām iedzīvotājiem ir svarīgi papildus praktiskie ieguvumi - attīstīta infrastruktūra, stāvvietas un tirdzniecības centri. Šobrīd vairāk kā jebkad iedzīvotāji kā vienu no izšķirošajiem faktoriem par labu mājokļa iegādei uzsver zaļo zonu ar atpūtas iespējām. Šis rezultāts ir saprotams, ņemot vērā arī mājsēdes pieredzi, jo iedzīvotāji vēl vairāk novērtē ērtības, kādas var sniegt gan labs un pārdomāts mājokļa plānojums, gan labvēlīga apkārtne,” rezumē A. Božē.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists