FM: Eiropas fondu pienesums Latvijas IKP izaugsmē ik gadu ir 1-1,5% apmērā

Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais pienesums Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
27.07.2021. Ziņu aģentūra LETA
 
©Dmitrijs Šuļžics/F64

ES fondu plānošanas periodā, kas ilga no 2014.gada līdz 2020.gadam, pieejamais fondu finansējums Latvijai bija 4,4 miljardu eiro apmērā, kā arī ES fondu plānošanas periodā, kas ilgs no 2021.gada līdz 2027.gadā, Latvijas ekonomikas attīstībai no ES fondiem būs pieejami aptuveni 4,4 miljardi eiro.

FM piebilda, ka atbildīgās institūcijas Latvijā strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Jaunajā plānošanas periodā ES fondu līdzfinansētu projektu sākšana provizoriski plānota 2022.gada vidū.

Ministrijā norādīja, ka nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku.

"Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidojot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus," pauda FM.

Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem - viedāka Eiropa - paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai.

Otrais virziens - zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais - savienotāka Eiropa - droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība.

Ceturtais ieguldījumu virziens - sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens - iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens - atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists