Brīvo darbavietu skaits pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 14%

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija vidēji 21 500 brīvu darbavietu, kas ir par 2600 jeb 14% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
23.06.2021. Ziņu aģentūra LETA
 
©Kaspars Krafts/F64

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2021.gada pirmajā ceturksnī bija vidēji 7400 brīvu darbavietu, kas ir par 500 jeb 6,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet privātajā sektorā - 14 100, kas ir pieaugums par 3200 jeb 28,7%.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka, salīdzinot ar 2020.gada ceturto ceturksni, brīvo darbavietu skaits palielinājies par 24,6%, tostarp sabiedriskajā sektorā brīvo darbavietu skaits nav būtiski mainījies, bet privātajā sektorā bijis pieaugums par 43,2%.

No visām darbavietām augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī speciālistu pamatgrupās - 3,6% un vienkāršu profesiju darbinieku pamatgrupā - 3,4%.

2021.gada pirmajā ceturksnī visvairāk palielinājās pieprasījums pēc vienkāršo profesiju darbiniekiem, kalpotājiem (biroja darbiniekiem), un iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. Savukārt pieprasījums samazinājās pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, vecākajiem speciālistiem, kā arī kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 5,8%, valsts pārvaldē - 5,2%, būvniecības nozarē - 4,2%, apstrādes rūpniecības nozarē - 3,3%, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,8%.

Reģionos šogad pirmajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā - 2,6% jeb 13,2 tūkstoši, savukārt zemākais - Zemgalē un Latgalē - katrā 1,8% jeb 1,3 tūkstoši.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija 914 000 aizņemto darbavietu.

No 2021.gada pirmā ceturkšņa aizņemto darbavietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, tādējādi aizņemto darbavietu skaits šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 1,4%, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni.

 
 
Galvenie faktori mājokļa izvēlē Baltijas ģimeņu vidū ir līdzīgi, tomēr ir arī atšķirības. Piemēram, Latvijas ģimenes vairāk nekā kaimiņus uztrauc mājas tehniskais stāvoklis un iespēja to apdzīvot uzreiz pēc ievākšanās, bet Lietuvā un Igaunijā vairāk pievērš uzmanību potenciālajiem kaimiņiem Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts