Vai Latvijā sācies pēcpandēmijas iepirkšanās drudzis?
No tiem, kas jau iepirkušies, 20% norāda, ka iegādājušies gan plānoto, gan vairākas izdevīgas preces, kuras nebiju paredzējuši, kā arī vēl 2% atzīst, ka nopirkuši daudz neplānotu lietu, jo nespēja tām paiet garām, liecina aptauja.
Starp aptaujātajiem 29% iegādājušies tikai nepieciešamās lietas, ko nevarēja nopirkt internetā. Salīdzinoši ar kaimiņvalstīm Latvijas iedzīvotāji iepirkušies impulsīvāk - Lietuvā 35% un Igaunijā 39% norāda, ka nopirkuši tikai plānotās preces, kuras nevarēja iegādāties attālināti.
Visaktīvāk uz veikaliem iepirkties devušies iedzīvotāji līdz 40 gadu vecumam, savukārt visapdomīgāk jeb pirkuši tikai nepieciešamo - vecāki par 40 gadiem, liecina aptauja.
44% vēl nav bijuši iepirkties, tomēr 10% no tiem norāda, ka to plāno, kā arī vēl 4% atzīst, iepirkšanās būs kā atalgojums par sēdēšanu mājās, un interesanti, ka šādi visbiežāk atzīst iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem. Lietuvā un Igaunijā iepirkšanos kā atalgojumu par sēdēšanu mājās uztver neliela daļa - pa 1% aptaujāto.
Kopumā pēc visu nepārtikas veikalu atvēršanās Lietuvā jau iepirkušies 58%, savukārt Igaunijā 59% iedzīvotāju, liecina aptauja.
"Parēķinot, cik naudas ir iztērēts lietās, kas mājās stāv nelietotas, redzam, ka impulsīvi un bezjēdzīgi pirkumi ir vairāk nekā sākotnēji iedomājāmies. Vienreiz izmantota vafeļu panna vai kārtējais skaisto kurpju pāris, kas netiks uzvilks, ir klasika, tāpat kā sajūta - trūkst naudas uzkrājumu veidošanai. Kā sabalansēt ienākumus ar izdevumiem ir viena no lielākajām problēmām. Cilvēki nekrāj un drošības spilvenu neveido, lai gan finansiāli var atļauties - kaut arī ienākumi ir gana lieli, viss tiek iztērēts vai pat dzīvots pāri saviem līdzekļiem, liecina līdzšinējā finoterapijas pieredze," saka Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Pētījumu aģentūra Norstat Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju veica jūnijā, katrā valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.