Trešā daļa iedzīvotāju rēķinu apmaksu atliek uz pēdējo brīdi

Trešā daļa jeb 33% respondentu atzina, ka rēķinu apmaksu atliek uz pēdējo brīdi, tā radot situācijas, ka norēķinu termiņš tiek kavēts, atklāj Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Bill.me” veiktā aptaujā sadarbībā ar “Snapshots”.
08.06.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Norēķinus uz pēdējo brīdi caurmērā biežāk atliek respondenti ar vidēji zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, tas ir, 451 - 600 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Zīmīgi, ka nule publicētās “Eirobarometra” aptaujas dati liecina, ka 31% Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija Covid-19 dēļ ir pasliktinājusies.

Tikmēr 60% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 55 gadiem uzskatīja, ka viņu finanšu disciplīna ir laba. Savā vērtējumā kārtīgākie rēķinu maksātāji, proti, tos apmaksājot uzreiz saņemšanas brīdī, ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī zemgalieši.

“Jo atvērtāka tautsaimniecība, jo ciešāk - uzņēmumi un iedzīvotāji - esam saistīti, jo lielāka nozīme ir finanšu disciplīnai. Naudas plūsmas svārstības ietekmē ne tikai pašus biznesus, bet plašāku ķēdi - piegādātājus, sadarbības partnerus, darbiniekus un tā joprojām. Tāpēc Covid-19 var uztvert kā iespēju pārskatīt, kā kompānijas var mazināt tēriņus dažādos procesos un vienlaikus radīt iespējas saviem klientiem - privātpersonām - veidot pozitīvus rēķinu apmaksas ieradumus, mazināt ar to saistītās administratīvās izmaksas,” skaidroja “Bill.me” Latvijas filiāles vadītājs Jevgēnijs Loginovs.

Pēc Latvijā dzimušā uzņēmuma, kas ir izstrādājis ērtu finanšu vadības rīku gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, novērojumiem pandēmija ir likusi biznesiem pārvērtēt klientu servisa nozīmi arī rēķinu piegādes un apmaksas jomā. Vairāk tiek meklēti risinājumi, kā uzņēmumi, tai skaitā pašvaldību kapitālsabiedrības, norēķinus un saziņu ar klientu var pielāgot mūsdienu prasībām.

Arī iedzīvotāji pārskata savus ieradumus, kas ir saistīti ar norēķiniem. Ne velti apgalvojumam, ka Covid-19 pandēmijā ir mainījušies viņu rēķinu apmaksas paradumi, piekrīt 22% aptaujāto. Interesanti, ka arī šeit izceļas Zemgales reģiona iedzīvotāji, kur 37% respondentu norādīja, ka ir mainījuši savus rēķinu maksāšanas paradumus.

Turklāt visbiežāk ieradumu maiņa nozīmē atteikšanos no rēķinu apmaksas klātienē, tā vietā ikmēneša maksājumus veicot elektroniski.

“Mūsu platformas, kuru uzņēmumi izmanto rēķinu piegādei, skaitītāju rādītāju apkopošanai un saziņai ar klientiem, bet lietotāji rēķinu pārvaldīšanai un apmaksai, dati liecina, ka tieši pēdējos 12 mēnešos nepārtraukti pieaug tendence norēķināties elektroniski. To izmanto ne tikai jaunāki cilvēki, kuri jau ir pieraduši pie tehnoloģijām, bet arī vecāka gada gājuma iedzīvotāji,” teica Loginovs.

Viņš pauda, ka “Bill.me” pieredze liecina, ka liela nozīme ir ērtam un saprotamam rīkam. “Mūsu statistika noteikti lauž stereotipus, ka reģionos un gados vecāki iedzīvotāji kūtrāk izmanto digitālos kanālus,” piebilda Loginovs.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma vadītājs uzskata, ka ērti rīki var būtiski uzlabot finanšu disciplīnu, kas pašlaik uzņēmumiem ir it īpaši svarīga.

“Piemēram, mūsu platformu Latvijā pašlaik izmanto aptuveni 50 tūkstoši lietotāju, vairāk nekā puse no tiem ir izvēlējušies automātisko rēķinu apmaksu. Tas nozīmē, ka rēķins tiek apmaksāts tajā brīdī, līdz ko tas ir piegādāts adresātam “Bill.me” platformā. Maksātājam nav jāraizējas par termiņiem, nokavējuma naudām vai atslēgtiem pakalpojumiem, savukārt uzņēmumam finanšu aprite notiek ātrāk,” sacīja Loginovs.

Nule veiktajā aptaujā sadarbībā ar “Snapshots” 11% respondentu norādīja, ka Covid-19 ietekmē ir atteikušies no rēķinu apmaksas klātienē. Proti, biežāk sākuši apmaksāt rēķinus tiešsaistē, piemēram, klientu portālos, kā arī sākuši izmantot bankas piedāvātās automātiskās rēķinu apmaksas iespējas vai arī specializētās tiešsaistes maksājumu platformas.

Interneta aptauja veikta sadarbībā ar “Snapshots” no 2021. gada 28. maija līdz 2021. gada 3. jūnijam, aptaujājot 510 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 55 gadiem. Iegūtie dati ir reprezentatīvi izvēlētajai mērķa auditorijai.

 
 
Galvenie faktori mājokļa izvēlē Baltijas ģimeņu vidū ir līdzīgi, tomēr ir arī atšķirības. Piemēram, Latvijas ģimenes vairāk nekā kaimiņus uztrauc mājas tehniskais stāvoklis un iespēja to apdzīvot uzreiz pēc ievākšanās, bet Lietuvā un Igaunijā vairāk pievērš uzmanību potenciālajiem kaimiņiem Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts