Nekustamā īpašuma tirgus: Latvijā ir vislielākais pārdodamo trīsistabu dzīvokļu īpatsvars Baltijā

Pēc pandēmijas laika apjukuma Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgū šobrīd vērojama arvien straujāka kustība.
30.05.2021. Portāls ZiniCenu.lv
 
©pexels.com

Analizējot un salīdzinot Baltijā šobrīd pārdošanā esošos nekustamos īpašumus, vērojamas būtiskas atšķirības attiecībā uz pieejamo dzīvokļu platību un istabu skaitu, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija.

Latvijā, salīdzinot ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, pārdošanā vērojams vislielākais trīsistabu dzīvokļu īpatsvars, kamēr Igaunijā ir vismazākais vienistabas dzīvokļu īpatsvars Baltijā.

Latvijā, analizējot nekustamo īpašumu vietnē city24.lv atrodamo piedāvājumu, šī gada maija vidū pārdošanā bija kopumā 5463 dzīvokļi. Tas ir mazāk nekā Igaunijā, bet, atšķirībā no kaimiņvalsts, Latvijā pārdošanā bija pārdoti tikai 1171 dzīvokļi platībā līdz 50 kv.m., savukārt pārējo dzīvokļu (4349 objekti) platība bija lielāka par 50 kv.m. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir vislielākais pārdodamo trīsistabu dzīvokļu īpatsvars Baltijā.

Dzīvokļu skaits pēc istabu skaita Latvijā:

  • 1 istaba: 7.63% (417 dzīvokļi);
  • 2 istabas: 27,56% (1505 dzīvokļi);
  • 3 istabas: 42,02% (2296 dzīvokļi);
  • 4 un vairāk istabas: 22,79% (1245 dzīvokļi).

“Latvijā pārdošanā esošo īpašumu vidū dominē divu un trīsistabu dzīvokļi, un, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, mājokļu cenas ir nedaudz kritušās. Latvijā ir liels pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem, taču arī mājokļi jaunajās ēkās ir pieprasīti, un kopumā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ņemot vērā šos apstākļus, var prognozēt, ka mājokļu cenas Rīgā un citās Latvijas pilsētās pieaugs,” saka “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Artjoms Umanets.

Igaunijā, analizējot nekustamo īpašumu vietnē KV.ee pārdošanā esošos nekustamo īpašumus, šī gada maija vidū pārdošanā bija 6876 dzīvokļi. Un gandrīz puse no kopējā skaita jeb 2760 objekti ir platībā līdz 50 kv.m., savukārt pārējo pārdošanā esošo dzīvokļu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Igaunijā ir vismazākais vienistabas dzīvokļu piedāvājums. Bieži pēc šiem dzīvokļiem, īpaši lielākajās pilsētās, ir arī vislielākais pieprasījums, un tie tiek ātri realizēti.

Dzīvokļu skaits pēc istabu skaita Igaunijā:

  • 1 istaba: 13.81% (950 dzīvokļi);
  • 2 istabas: 36.1% (2476 dzīvokļi);
  • 3 istabas: 34.17% (2349 dzīvokļi);
  • 4 un vairāk istabas: 16.01% (1101 dzīvoklis).

Kā norāda, Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķi, lai gan sākotnēji tirgū bija vērojams apjukums, kopumā koronavīrusa pandēmija nekustamā īpašuma tirgu Igaunijā nav ietekmējusi izteikti negatīvi. Izņēmums ir daļa nekustamo īpašumu attīstītāju projektu, kuri Ukraiņu darbaspēka aizplūšanas un būvmateriālu piegāžu kavēšanās dēļ ir aizkavējušies.

“Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū šobrīd vērojama rosība, un to nosaka gan parasto pircēju, gan investoru aktivitāte, kuri pirms tam ievēroja piesardzību. Piedāvājums nākotnē noteikti palielināsies, jo šobrīd aktīvi atsākušies būvdarbi jaunajos projektos, un valstī atgriežas arī viesstrādnieki. Igaunijā šobrīd ir liels pieprasījums tieši pēc divistabu un trīsistabu dzīvokļiem, un dzīvokļu cenas kopumā pieaug. Vidējā cena par 1 kv.m. jaunajos projektos galvaspilsētā Tallinā jau sasniegusi trīs tūkstošu eiro atzīmi. Un arī tie visdrizāk nav griesti, jo daudzos projektos dzīvokļus izpārdod jau būvniecības stadijā,” norāda “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Artjoms Umanets.

Savukārt Lietuvā, saskaņā ar nekustamo īpašumu vietnes Aruodas.lt datiem, maija vidū pārdošanā bija 6835 dzīvokļi, no kuriem 2873 bija platībā līdz 50 kv.m.

Dzīvokļu skaits pēc istabu skaita Lietuvā:

  • 1 istaba: 15,87% (1085 dzīvokļi);
  • 2 istabas: 38,68% (2644 dzīvokļi);
  • 3 istabas: 33.46% (2287 dzīvokļi);
  • 4 un vairāk istabas: 11.98% (819 dzīvokļi).

“Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā, saskaņā ar Lietuvas Nekustamā īpašuma attīstības asociācijas ziņojumu, šobrīd vērojams mājokļu cenu lēciens - pēdējo 12 mēnešu laikā mājokļu cenas pieaugušas par 7,2%. “Tuvākajā laikā Lietuvā var prognozēt arī pieprasījuma pēc mājokļiem kāpumu, kas saistīts ar valsts plāniem veikt grozījumus likumā par zemi, un tas varētu veicināt vidējās klases mājokļu vērtības celšanos,” skaidro Artjoms Umanets.

Salīdzinājumam, Ukrainā, saskaņā ar nekustamā īpašuma pārdošanas tiešsaistes DOM.RIA.com datiem, pārdošanā dominē vienistabas dzīvokļi. Kopumā Ukrainā maija vidū pārdošanā bija 364 366 dzīvokļi, bet mājokļu platībā līdz 50 kvadrātmetriem bija apmēram 140 tūkstoši dzīvokļi.

Dzīvokļu skaits pēc istabu skaita Ukrainā:

  • 1 istaba: 37,39% (136 228 dzīvokļi);
  • 2 istabas: 32.93% (119 986 dzīvokļi);
  • 3 istabas: 23,35% (85 083 dzīvokļi);
  • 4+ istabas: 6,33% (23 069 dzīvokļi).

Ukrainas nekustamā īpašuma tirgū, saskaņā ar nacionālā statistikas dienesta datiem, gada laikā cenas primārajā nekustamo īpašumu tirgū pieauga par 9,8%, savukārt otrreizējā tirgū - par 12,4%. Īpaši strauju cenu kāpumu var vērot tieši vienistabas dzīvokļu segmentā.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists