"Depo": Covid-19 izplatības mazināšanā valdība koncentrējas uz vietām, kuras neveicina saslimstību

Tirdzniecības nozarei noteiktie ilgstošie ierobežojumi ir iznīcinoši. Un tie nav devuši valdības gaidīto rezultātu - būtisku Covid-19 izplatības samazināšanos valstī.
23.02.2021. Ziņu aģentūra LETA
 
Veikals Depo, ZiniCenu ©F64 Vladislavs Proškins

Nosakot ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, valdība līdz šim ir koncentrējusies uz vietām, kuras neveicina saslimstību, aģentūrai LETA atzīmēja veikalu tīkla "Depo" īpašnieka "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka tirdzniecības nozare ierobežotos apstākļos strādā kopš 2020.gada 6.novembra, taču dati par slimības izplatību neapliecina, ka saslimstību būtu veicinājusi tirdzniecības nozare. "Acīmredzot, kaut kas tiek darīts nepareizi. Saslimstība joprojām ir augsta un samazinās ļoti lēni. Tas apliecina tikai to, ka valdība, nosakot ierobežojumus, visu laiku ir koncentrējusies uz tām vietām, kas nerada saslimstību, ieviešot neatbilstošus ierobežojumus un bezjēdzīgi mērdējot nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumus un ekonomiku kopumā," pauda Kozlovskis.

Viņš atzīmēja, ka līdz šim joprojām nav publiskota visaptveroša analīze par saslimstības rādītājiem un to izmaiņām atkarībā no spēkā esošajiem ierobežojumiem. "Rodas pamatotas šaubas par šobrīd spēkā esošo tirdzniecības nozares ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa - Covid-19 izplatības ierobežošanas - sasniegšanai," minēja Kozlovskis.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka attiecībā uz tirdzniecības nozari pieņemtie lēmumi ir nesamērīgi, diskriminējoši, nepamatoti. "Vēl vairāk - tirdzniecības nozarei noteiktie ilgstošie ierobežojumi ir iznīcinoši. Un tie nav devuši valdības gaidīto rezultātu - būtisku Covid-19 izplatības samazināšanos valstī," teica Kozlovskis.

Pēc viņa minētā, tirdzniecības nozare ir paveikusi visu no uzņēmumiem atkarīgo, lai tirdzniecības vietas būtu epidemioloģiski drošas. "Ir grūti saprast, kā valdība, kas ir atbildīga par valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību, var demonstrēt klaju vienaldzību pret Latvijas lielākās nozares izdzīvošanas iespējām, vienlaikus apgrūtinot cilvēku ikdienu un vājinot epidemioloģisko drošību. Covid-19 klātbūtne pieprasa tālredzīgu, uz ilgtermiņa risinājumiem orientētu rīcību, kas palīdzētu pārvarēt pandēmijas radīto krīzi ar iespējami mazākiem zaudējumiem sabiedrībai kopumā. Cilvēku objektīvās vajadzības nepazūd arī krīzes brīžos. Krīzei ieilgstot, ir jāpieņem šie jaunie apstākļi un sabiedrībai, uzņēmumiem un valdībai tiem jāpielāgojas visatbilstošākajā veidā. Jaunie apstākļi nav par to, ka cilvēki būtu jāsadzen "alās", bet gan par to, cik gudri mēs spēsim sadzīvot ar vīrusa klātbūtni," pauda Kozlovskis.

Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmumiem, kas var nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu izpildi, ir tiesības strādāt.

 
 
"Cena izsenis ir bijis nozīmīgs faktors izvēles veikšanā par labu vienai vai otrai precei arī pārtikas veikalā. Tāpēc arī ražotājiem svarīgs aspekts zīmolu attīstības procesā ir inovatīvu tehnoloģiju un energoefektīvu procesu ieviešana ražošanā, lai spētu piedāvāt konkurētspējīgu cenu", Maxima Latvija.