Brexit ietekme uz Latvijas lauksaimniecību, zivsaimniecību, pārtikas ražošanu un meža nozari

Saskaņā ar ES un AK nolīgumu muitas procedūras tiks vienkāršotas. Tomēr, tā kā AK ir nolēmusi iziet no Muitas savienības, kontrole tiks piemērota visām tās tirgotajām precēm.
29.12.2020. Ziņu aģentūra LETA
 
Brexit, ZiniCenu ©F64 Kaspars Krafts

Pēc Eiropas Savienības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (AK) vienošanās panākšanas par nākotnes attiecībām Zemkopības ministrija informē par Brexit ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas ražošanas un meža nozari.

Tirdzniecība ar precēm

ES un AK nolīgums, kurš izveidots saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, sniegs ievērojamas priekšrocības tirdzniecībai abām pusēm.

ES un AK vienošanās ir labāki nosacījumi nekā jaunākajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos, kurus ES noslēdza ar trešajām valstīm, piemēram, Kanādu vai Japānu. ES un ĀK nolīgums paredz nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm. Tas ir īpaši svarīgi jutīgām precēm, piemēram, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem. Piemēram, saskaņā ar PTO likmēm bez vienošanās dažiem gaļas vai piena produktiem būtu jāpiemēro tarifi virs 40% vai 25% par zivju konserviem.

Turpmāk AK lauksaimniecības eksporta produktiem, ko importēs ES, muitas kontroles punktos būs nepieciešami veselības sertifikāti, kā arī tiks veiktas SPS (sanitārie un fitosanitārie standarti) pārbaudes. Tas veidos lielākas izmaksas AK uzņēmumiem.

Saskaņā ar ES un AK nolīgumu muitas procedūras tiks vienkāršotas. Tomēr, tā kā AK ir nolēmusi iziet no Muitas savienības, kontrole tiks piemērota visām tās tirgotajām precēm.

AK uzņēmumiem turpmāk jāpierāda, ka viņu produkti atbilst visām "izcelsmes noteikumu" prasībām. Lai samazinātu birokrātiju, ES un AK nolīgums ļaus tirgotājiem pašiem apliecināt preču izcelsmi.

ES un AK nolīgums novērsīs nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai, kā arī tas paredz atvieglojumus īpašiem, abpusēji interesējošiem produktiem, piemēram, automobiļu ražošana, vīns, organiskie produkti, farmaceitiskie izstrādājumi un ķīmiskās vielas. Tomēr visām AK precēm, kas tiks ievestas ES, joprojām būs jāatbilst ES augstajiem normatīvajiem standartiem, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu (piemēram, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem) un produktu drošību.

Zivsaimniecība

Uz Latviju attieksies nosacījumi par tirgu, kas skars zivju produktu apstrādātājus - ja ražošana (neskaitot minēto vienkāršo apstrādi) tiks veikta Latvijā, izmantojot importēto izejvielu, būs jāpierāda izejvielas izcelsme (produkta ražošana un izcelsme Latvijā). Tā kā mūsu konservu ražotāji eksportē produkciju uz AK, šis būs jauns, būtisks nosacījums un papildu prasība, kas var radīt apgrūtinājumus eksporta procedūru nodrošināšanā. Taču šāda veida prasības būs jāizpilda ne tikai Latvijas, bet gan visu ES dalībvalstu zivju produkcijas ražotājiem, kas izmanto importētas zivju izejvielas.

Jaunas formalitātes varētu būt ar kuģu piederības (īpašuma tiesības, uzņēmuma reģistrācija Latvijā) pierādīšanu, kas arī ir saistīts ar produktu izcelsmes nosacījumiem, īpaši attiecībā uz tiem Latvijas kuģiem, kuri veic zveju tāljūrā (patlaban gan šie kuģi eksportu uz AK neveic un nav arī saņemti signāli, ka tiktu plānots tuvākajā laikā šādu eksportu uzsākt).

Papildu sarežģījumus radīs nepieciešamība kārtot muitas procedūras un, iespējams, arī attiecīgo produktu atzīšanas procedūras (nav zināms, vai tas būs vajadzīgs, bet iespējamību noraidīt nevar).

Mežsaimniecība

Attiecībā uz mežsaimniecību nav specifisku un nozīmīgu problēmjautājumu. Lielākā ietekme būs uz kokmateriālu tirdzniecību, kam būs jāpiemēro muitas procedūras un attiecīgi arī dokumentācija, tai skaitā būs nepieciešami fitosanitārie sertifikāti. Attiecībā uz meža reproduktīvo materiāla tirdzniecību - ietekme būs minimāla, jo Latvijas un AK starpā meža reproduktīvā materiāla tirdzniecība nenotiek. Turklāt nepieciešamības gadījumā ir iespējams izmatot OECD meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības shēmu.

 
 
Tiem, kas patlaban ir aktīvi darba tirgū, ir cerības uz algas pielikumu. Arī darbaspēka trūkums gandrīz visās nozarēs patlaban rada spiedienu uz darba devējiem paaugstināt algas, Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists