Cenu izmaiņas

Kviešu miltiem (2 kg) zemākā cena pētījuma veikšanas brīdī bija veikalā "Maxima", kur tie maksāja 0,79 eiro.

Salīdzināti produkti ar zemāko cenu veikalā. Maxima - kviešu milti "Optima" 2 kg, Rimi - kviešu milti "Rimi Basic" 2 kg, TOP! - kviešu milti "Selma" 2 kg, Elvi - kviešu milti  2 kg.

Kviešu milti ir pasaulē izplatītākais miltu veids, ko izmanto neskaitāmu miltu un konditorejas izstrādājumu gatavošanā. Kviešu miltu sastāvā ir vidēji 10—12% olbaltumvielu, no kā lielākā daļa ir ūdenī nešķīstošs lipeklis, ko veido gliadīns un glutenīns. Tam ir ļoti liela tehnoloģiskā nozīme kviešu mīklas raksturīgi elastīgās struktūras veidošanā, no kā gliadīns mīklai sniedz stiepjamību, bet glutenīns — elastīgumu un stingrību. Kvalitatīva lipekļa gliadīna un glutenīna optimālā attiecība kviešu miltos ir 1:1,2.

Izņēmums ir daudziem konditorejas izstrādājumiem, piemēram, biskvītiem, kēksiem, cepumiem un vafelēm, izmantojamie milti, kam lipeklis nav vēlams, tāpēc tiem izmanto 405. tipa kviešu miltus, kas iegūti no graudu endospermas vidusdaļas, kur ir mazāk lipekļa.

Latvijā dažādu maizes un miltu izstrādājumu gatavošanā galvenokārt izmanto kviešu, bet mazākā daudzumā arī rudzu miltus, no kā lielākoties cep rudzu un saldskābmaizi. Miežu, auzu, kukurūzas un cita veida miltus izmanto daudz retāk un parasti pievieno kviešu vai rudzu miltiem kā piedevu, tomēr tos reizumis mēdz arī lietot atsevišķu speciālo miltu un maizes izstrādājumu cepšanā.

Vēsture - akmens laikmetā visizplatītākais miltu iegūšanas paņēmiens bija graudu smalcināšana, berzējot tos starp diviem akmeņiem. Vēlāk to papildināja graudu sākotnējā drupināšana, dauzot graudus starp akmeņiem. Pēc beršanas smalcināto graudu masu sijāja, atdalot nepietiekami sasmalcinātās daļiņas. Tā pēc dažādo daļiņu frakciju izmēra sāka nodalīt pirmos miltu veidus, ko vēsturiski iesauca par malumiem un izmantoja atšķirīgu maizes izstrādājumu cepšanā.

Attīstoties graudu malšanas tehnoloģijām, sāka veidoties pirmās dzirnavas, kur vienvirziena berzes kustību aizstāja griezes kustība. Sākotnēji dzirnavas bija divi viens uz otra novietoti dzirnakmeņi ar rievotu iekšējo virsmu. Apakšējais dzirnakmens bija nostiprināts nekustīgi, un tam pa virsu bija nolaists otrs dzirnakmens ar apļveida caurumu vidū. Pa šo caurumu iebēra maļamos graudus, ar augšējā dzirnakmens augstumu mainot attālumu starp dzirnakmeņiem, kas noteica iegūto miltu smalkumu. Tad, griežot nostiprinātu vertikālo asi, sāka griezties arī augšējais dzirnakmens, un graudu daļiņas smalcinoties pa rievām starp dzirnakmeņiem pakāpeniski pārvietojās uz ārmalu, kur iebira koka tvertnē.

Šādas dzirnavas graudu malšanai izmantoja gan, piemēram, Senajā Romā.

Dzirnavas bija viens no pirmajiem ražošanas uzņēmumiem, ko pilnībā automatizēja. Mūsdienās miltu ražotnes veic četrus pamatuzdevumus: graudu uzglabāšanu, pirmsmalšanas graudu attīrīšanu no piemaisījumiem un sagatavošanu malšanai, kam seko graudu malšana, sijāšana, malšanas produktu sašķirošana un iegūto miltu fasēšana un uzglabāšana.