Cenu izmaiņas

Lētākais piens "Limbažu" atrodams veikalos bija atrodams "Maxima" un "Rimi", kur tas maksāja  1,12 eur/ l

Piens satur kalciju, vitamīnus un citas derīgas vielas, tādēļ tradicionāli uzskatāms par vērtīgu pārtikas produktu. Tomēr piena tauki satur daudz piesātināto taukskābju, kas nav vēlamas uzturā un paaugstina holesterīna līmeni organismā, tāpēc labāk lietot uzturā piena produktus, kas satur mazāk piena tauku (piemēram, paniņas).

Nesenā Hārvarda Sabiedrības veselības skolas zinātnieku atzinumā par kalcija uzņemšanu un piena ietekmi uz veselību secināts, ka piens nav labākais kalcija avots un to ieteicams aizstāt ar augu izcelsmes kalcija avotiem (kacenkāpostiem, krokoto lapu kāpostiem, pupiņām un citiem pākšaugiem u.c.). Pētnieki minējuši vairākus iemeslus, kādēļ no piena ieteicams izvairīties: laktozes nepanesība, augsts piesātināto tauku saturs, iespējams.

Piens ir barības vielām bagāts šķidrs ēdiens, ko ražo zīdītāju piena dziedzeri. Tas ir galvenais barības avots jauniem zīdītājiem, tostarp zīdaiņiem, kas baroti ar krūti, pirms viņi spēj sagremot cietu pārtiku. Pienu agrīnā laktācijas periodā sauc par jaunpienu, kas satur antivielas, kas stiprina imūnsistēmu un tādējādi samazina daudzu slimību risku. Tas satur daudzas citas uzturvielas, ieskaitot olbaltumvielas un laktozi. 

Pienu kā lauksaimniecības produktu iegūst no lauksaimniecības dzīvniekiem.  Indija ir pasaulē lielākā piena ražotāja un vadošā sausā vājpiena eksportētāja, tomēr tā eksportē maz citu piena produktu.  Vācija un Nīderlande ir lielākās piena produktu eksportētājas. Ķīna un Krievija bija lielākās piena un piena produktu importētājas pasaulē līdz 2016. gadam, kad abas valstis kļuva pašpietiekamas, veicinot piena pārpilnību visā pasaulē. 

Visā pasaulē vairāk nekā seši miljardi cilvēku lieto pienu un piena produktus. 

Daudzās pasaules kultūrās, īpaši Rietumu pasaulē, cilvēki turpina lietot pienu pēc bērnības — lietojot citu dzīvnieku pienu (īpaši govs) kā pārtikas produktu. Gadu simtiem ilgi govs piens ticis pārstrādāts tādos piena produktos kā krējums, sviests, kefīrs, jogurts, saldējums, biezpiens un siers. Rūpnieciskās zinātnes sasniegumu dēļ mūsdienās var iegūt arī kazeīnu, sūkalu olbaltumvielas, laktozi, iebiezināto pienu, pulverveida pienu (piena pulveris) un dažādas citas pārtikas piedevas un produktus.

Cilvēki ir izņēmums dabiskajā pasaulē, jo tie lieto pienu arī tad, kad ir jau pieauguši. Vairums cilvēku pēc mazotnes zaudē spēju pilnībā pārstrādāt pienu (t.i. tie iegūst laktozes nepanesību). Laktozes cukuru satur tikai piens, forsītiju ziedi un atsevišķi tropiskie krūmi. Visvairāk laktozes sašķeļošā fermenta laktāzes organismā ir īsi pēc piedzimšanas un tad to daudzums pakāpeniski samazinās, ja vien piens netiek lietots regulāri. No otras puses — tai sabiedrības daļai, kuru organisms spēj sašķelt laktozi, nereti nav problēmu pārstrādāt pieradināto dzīvnieku pienu — ne tikai govs, bet arī aitas, kazas, jaka, ūdensbifeļa, ķēves un kamieļa.

Ar jēdzienu piens apzīmē arī baltus šķidrumus, ko iegūst no sojas pupiņām, rīsiem, mandelēm un kokosriekstiem. Pat atvemtais šķidrums, ko izstrādā gremošanas trakta augšgalā esošie kakla dziedzeri un ko baloži baro saviem mazuļiem, tiek dēvēts par "guzas pienu", kaut arī tam ir maz saistības ar zīdītāju pienu. (c) wikipwdia.org